25. oktobrī mūsu novadniekam – dramaturgam, rakstniekam Harijam Gulbim – apritēja 85. dzimumdiena.
Lai sveiktu kādreizējo tumenieku un tukumnieku, ciemā pie viņa uz Siguldu bija devusies vesela Tumes delegācija ar pagastu pārvaldes vadītāju Lidiju Legzdiņu priekšgalā. Harijs kopā ar meitu Māru tumeniekus bija gaidījis. Kopīgi ritinājam atmiņu kamolu par Tumes un Latvijas teātra norisēm senos laikos un patlaban. Tumenieku plašāka delegācija Dailes teātrī arī noskatījās Harija Gulbja slavenās lugas «Cīrulīši» izrādes interpretāciju Laura Gundara režijā. Jubilārs gan mūs sirsnīgi brīdināja nepievilties, mēģinot šajā izrādē saskatīt reiz bijušā Nacionālā teātra klasiskā uzveduma aprises. Luga jaunajā interpretācijā tikai ļoti nosacīti esot ar viņa autorību…
Sprakšķ Harija iekurinātais kamīns, un es izbaudu ne vien viņa dzimumdienas lielisko franču konjaku, bet arī viņa paša dziļo, skaisto, pagājušā gadsimta 30. gados izveidojušos inteliģenci… Harijs ar savu runas manieri, džentlmeņa stāju man atgādina par Latviju, kurai dziļš un pamatīgs sakņojums un kura man un maniem laikabiedriem atkal jāveido no jauna. Pagājušā gadā iznākušais romāns «Brīnišķīgā dzīve» man apliecina viņa spēju ar cilvēciski dziļu optimismu uzlūkot arī šī brīža Latviju, bet «Cīrulīšu» iestudējums Dailes teātrī, lai arī devis pilnīgi jaunu lugas nolasījumu, tomēr uzrāda Harija Gulbja daiļradē atrodamas vērtības, kas ir mūžam aktuālas. Jo – jubilārs arvien bijis ieinteresēts visdziļākajā analīzē par cilvēka dvēselē notiekošo. Visos laikos un visos režīmos… Pie visām valdībām. Un tajā allaž varam atrast gan cēlo, skaisto, gan arī nelietīgo un zemisko… Un ja teātris mums dāvā iespēju pašanalīzei, katarsei, tad misija ir paveikta. Otrdien pacēlām pa glāzei uz Harija veselību un uz Latvijas labklājību, kura todien tika pie savas jaunās valdības. Bet pašanalīze būs vajadzīga arī turpmāk gan Latvijai kopumā, gan mums katram atsevišķi, ja meklējam sevī visdziļākos harmonijas līmeņus.
