Īsu brīdi pirms Ziemassvētkiem izdzisis Māras Berteau, mūsu kolēģes, ilggadējas latviešu valodas un literatūras skolotājas, bibliotekāres, dzīves pavediens.
Bez atstāta prieka
Prom negribu aiziet,
Kaut daļiņu gaismas sieka
No manis sev paņemiet!
Īsu brīdi pirms Ziemassvētkiem izdzisis Māras Berteau, mūsu kolēģes, ilggadējas latviešu valodas un literatūras skolotājas, bibliotekāres, dzīves pavediens.
Viņas dzīvesstāsts aizritējis Tukumā un Tukuma Raiņa ģimnāzijā. Māra 1965. gadā absolvējusi Tukuma 3. vidusskolu ar Sudraba medaļu un no 1970. gada ir šīs skolas latviešu valodas un literatūras skolotāja, kas 38 sava darba gadus veltījusi jaunās paaudzes izglītošanai, uzsverot, ka literatūras stundās "mācāmies ieraudzīt cilvēka dvēseli".
Māra saņēmusi vairākus apbalvojumus par nesavtīgu, sasniegumiem bagātu pedagoģisko darbību un aktīvu latviskās kultūras vērtību saglabāšanu. Viens no pēdējiem bija IZM Atzinības raksts 2008. gada oktobrī.
Viss viņas mūžs bija saistīts ar Tukuma Raiņa ģimnāziju. Viņas raitie un lepnie soļi tik ilgi skanēs skolas bibliotēkā, klasēs un gaiteņos, kamēr būs kaut viens, kas viņu atcerēsies. Bibliotēkā vienmēr bijusi liela rosība, un mūsu Māra lielās bišu saimes dravā 18 gadus rūpīgi kārtojusi un sniegusi grāmatas – garīgās vērtības liecinieces.
Skolotājas zināšanas un erudīcija bija apbrīnojamas, jo katram, kurš Mārai lūdza padomu, viņa spēja un prata palīdzēt.
Teātris, mūzika un ceļojumi bija Māras sirdslieta. Viņa bija ģimnāzijas kultūras pasākumu iniciatore – teātru, operas izrāžu braucienu organizētāja, iesaistot tajos daudzus skolēnus. Māra apzinājās, ka ikvienam jāmācās un jāapgūst pasaules kultūras vērtības.
Mēs atvadāmies no mūsu kolēģes, drauga, domubiedres Mārītes, no garīgi ļoti stipras personības. 22. decembra pēcpusdienā viņas acis aizvērās uz mūžu, un tagad viņas dvēsele aizgājusi aizsaules ceļos. Mēs apzināmies viņas grūto un tik pāragro aiziešanu, bet samierināties ar to būs sāpīgi.
Mēs atcerēsimies un pateiksimies Mārai par visu labo un gaišo, ko viņa atstājusi mums ar savu spilgto personības starojumu, labestību, stipro gribu un dzīves pieredzi.
Debesīs spoži iemirdzas zvaigzne, staro un dziest, un aiziet…
🙁
Gūti noticēt un vē grūtāk kaut ko bilst. Viņa bija mūsu klases audzinātāja no 4 klases – muzikālā novirziena klases, paraugklases, protestētāju, visa veida pozitīvu aktivitāšu, spilgtu individualitāšu klase, tās, kurā bija tikai 4 zēni..Lāsma, Ivonna, Ineta, Santa, Sandra, Silvija,Astrīda,Diāna, Jānis,Aivars,Aldis,Gunārs … atceros, ka gājām viņai pretī uz staciju ar puķēm, kad vienu gadu viņa no skolas bija aizgājusi..viņa paliks mūsu atmiņā vienmēr kā mūsu viena no mīļākajām, sirds skolotājām. Lai viņai vieglas smiltis