No 4. līdz 9. jūlijam Slampes senioru deju kolektīvs un daļa folkloras kopas «Milzkalnieki» dziedātāju piedalījās starptautiskā tautas deju grupu festivālā Turcijas pilsētā Akšekirā. Festivālā piedalījās grupas no Turcijas, Spānijas, Kolumbijas, Ekvadoras un arī mēs – latvieši.
Festivāla atklāšanas koncerts notika pilsētas laukumā, liela skatītāju pūļa ielenkumā. Jau no pirmās dienas jutām lielu interesi par festivāla koncertiem un dalībniekiem. Otrajā dienā notika ielu gājiens, bet pirms tā mums bija iespēja vērot, kā tiek sagaidīts valsts viceprezidents, tagadējais Ārlietu ministrs Ahmets Davutoli Disīsler Bakans. Ļoti stingrā policijas ielenkumā, ar policistiem (automātiem plecos) uz namu jumtiem. Savukārt ministra kungam un viņa kundzei ceļš tika rožu ziedlapām kaisīts. Kad ministrs nāca sasveicināties ar festivāla dalībniekiem, tad kā pirmo viņš uzrunāja mūsu delegāciju un, rokas paspiezdams minēja, ka: "Riga is very nice city.'' (Rīga ir ļoti jauka pilsēta), uz ko mēs atbildējām ‘'Welcome to Riga!'' (lūdzam Rīgā). Tad visi devāmies uz tuvējo kultūras centru, kur skanēja svinīgas runas un pēc tam beidzot arī varējām stāties gājienam. Visā tā garumā izjutām atsaucību un interesi no skatītājiem, pat tikām cienāti ar konfektēm.
Nākošajās festivāla dienās kolektīvi tika sadalīti vairākās grupās un koncerti notika dažādās vietās. Dejojām un dziedājām pilsētas parkā, veco ļaužu pansionātā un atkal pilsētas centra laukumā. Vakaros mācījāmies turku deju soļus un kopā ar kolumbiešiem – salsu. Netraucēja ne karstums, ne īpašie dzīves apstākļi, ne arī neparastie ēdieni. Varam teikt, ka redzējām īsto un dažādo Turciju. Pabijām mošejā, austrumu tirgū un pirtī. Par to rūpējās mūsu jaukā gide Šefika, kura centās piepildīt visas mūsu vēlmes.
Kolektīvu vadītāji un dejotāju pāris, tērpti tautas tērpos, tika aicināti uz oficiālajām pieņemšanām pie pilsētas mēra un rajona – novada vadītāja. Tad jau arī pēdējais festivāla noslēguma koncerts atkal visiem kolektīviem vienkopus. Vietējie iedzīvotāji mūs jau atpazina un puišeļi skandina – "From Latvia!". Pēc koncerta vēl vakariņas, pēdējie kopīgie deju soļi un 2.00 naktī sākās mūsu astoņu stundu garais pārbrauciens uz Stambulas lidostu. Tiekam vesti 2011. gada izlaiduma «Mercedes» autobusā, kurā katrs savā telemonitora ekrāniņā varam skatīties sevis izvēlēto programmu. Redzam gludos un platos Turcijas ceļus, ciematus, mošejas, jauno Turciju. Braucot pa piekartiltu pāri Bosforas jūras šaurumam, aplaudējam, jo esam atgriezušies Eiropā. Vēl tikai vairākas stundas lielajā, dažādu tautu pilnajā Stambulas lidostā un tad jau arī sēžam lidmašīnā.
Jauki, kad ir tik tāli braucieni. Bet kāpēc nekur neparādījās ziņa, ka Slokenbekas pilī pulcēsies Vizmas. 18. Vizmu salidojums uz kuru bija salidojušas 42 vārda māsas. Vai tādi ievērības cienīgi pasākumi nav tukumnieku uzmanības vērti? Paldies Mudītes kundzei par jauko pasākumu un interesantajām ekskursijām pilsētā un Durbes pils madāmai par laipno uzņemšanu.