Elza Kitela (Elsa Kittel) no Landskronas pilsētiņas Zviedrijā jau vairākus gadus pēc kārtas organizē palīdzību Latvijai. Pati viņa ir ar lielām veselības problēmām un lielāko dzīves daļu pavada, sēžot invalīdu krēslā. Tomēr viņa ir liela optimiste un cilvēks, kam rūp citu vajadzības. Apmeklēt Latviju ārsti viņai ir aizlieguši, bet sirdī viņa ļoti mīl Latviju un sava sūtījuma pavadvēstulē raksta misijas «Pakāpieni» vadītājam Viljamam Šulcam, ka ir pateicīga par iepazīšanos un iespēju sadarbojoties palīdzēt daudziem Latvijā. Un saka, ka misijas darbinieki ir tie mīlestības tilta būvētāji, kas savieno cilvēku sirdis.
Arī divas kundzes Guna un Kerstina, kas ikdienā palīdz Elsas kundzei, ik gadu apciemo Latviju un kopā ar misijas darbiniekiem iepazīst dzīves apstākļus ģimenēs un kādās iestādēs. Tā ir radušies jauni draugi un, aizbraucot atpakaļ uz Zviedriju, viņas rūpīgi gada garumā gatavo lietas, kas šeit cilvēkiem būtu noderīgas un nestu prieku. Gan ģimenēm, gan misijas «Bēbīšu mājai», gan daudziem citiem.
Vieni no saņēmējiem ir arī sociālās aprūpes centrs «Ķīši». Pēc pirmā šī centra apciemojuma viņas ik gadu sagatavo speciālās kastes ar dažādām dāvanām, kuras ikdienā ir ļoti, ļoti noderīgas, kā piemēram, higiēnas piederumus.
Arī par personālu ir padomāts, un ir dāvanu kastes, kurām virsū ir rakstīts "personālam". Viešņas no Zviedrijas saka, ka augstu vērtē šo cilvēku smago darbu un kaut ar mazumiņu grib parādīt savu attieksmi, ieliekot dāvanas tieši darbiniekiem.
Aprūpes centra «Ķīši» direktore Zigrīda Jampole ir ļoti pateicīga par šīm dāvanām un saka, ka tās ir liels atspaids visiem centra iemītniekiem. Allaž prieks esot par mīļiem cilvēkiem, kuri dāvina savu sirds siltumu.
