Piektdienas, 18. jūlija pusnaktī, notika viens no interesantākajiem un unikālākajiem pilsētas svētku pasākumiem – mēmais brīvdabas kino «Cits operas spoks». Par filmas noformējumu rūpējās mūziķi Andrejs Streļajevs, Rihards Zaļups un koris «Vanema».
Jau pavasarī, kad jauktā kora diriģents Aigars Mēri dziedātājiem izteica kultūras nama vadības piedāvājumu piedalīties šajā projektā, tas šķita ļoti interesants. Koris, pieradis strādāt dažādos projektos, piekrita, lai arī nācās gatavoties gada lielākajam pasākumam – Dziesmu svētkiem. Interesantākais un grūtākais bija nevis darbs ar nošu materiālu, bet gan – ar franču valodas izrunu. Nereti mēģinājumos atskanēja īsta smieklu šalts un dusmīgā diriģenta teiktais: "Es taču jums tik daudz reižu esmu teicis, ka tie "s" burti nav jāizrunā!" Vislielākie prieki bija par tām apskaņojamajām filmas vietām, kurās imitējām baiļu kliedzienus, skaļās publikas ovācijas vai jautrības ainas. Tad nu diriģents mēģinājuma procesā ļāva pašiem par sevi izpriecāties, lai īstajā izpildījuma reizē būtu koncentrējušies darbam. Brīžiem tiešām uzvedāmies kā mazi bērni!
Projekta norises dienā dziedātāji uz mēģinājumu pulcējās jau agrā pēcpusdienā – vispirms – tikai koris, tad kultūras namā piebiedrojās pianists, "sitējs", galvenie solisti, lai, filmu skatoties, visi zinātu procedūru – kur un kādas melodijas skan, kur korim jādzied, kur jākliedz, jāsmejas vai jāaplaudē, kuros brīžos dzied solisti. Tad devāmies uz Durbi, lai skaņu vīru vadībā saprastu, kā viss norisināsies tehniski. Apskaņošana bija tik labā līmenī, ka visas filmas garumā dziedātāji nedrīkstēja izdvest nevienu lieku skaņu, jo tad tā uzreiz būtu dzirdama arī skatītājiem. Liels bija pārsteigums, kad ieraudzījām grandiozo ekrānu, uz kura notiekošo pusei dziedātāju nebija lemts redzēt, tā ka varējām paļauties tikai uz diriģenta roku žestiem. Viņam priekšā bija monitors, bet mūzikas partitūrā precīzi tika atzīmēts, kurā minūtē un sekundē, kas un cik ilgi atskaņojams. Dziedātājiem pie nošu mapēm bija piesprausti nelieli gaismas lukturīši, kas, no malas raugoties, radīja mistisku iespaidu. Iekšēji smaidījām, gaidot kaut ko satraucošu un nebijušu, un šī sajūta nepameta līdz pat pēdējam filmas mūzikas akordam.
Lielisks rakstiņš! Un visjaukākais ir tieši tas, ka no neparasta skatu punkta- korista sagatavošānās darba pieredze un izrādes izjūtas.Paldies Ilzei! Un – arī tam,kam šī ideja ienāca prātā!
Un sirsnīgs paldies Santai- par ideju un visiem citiem- par realizāciju!
Kaut vairāk būtu šādu neaizmirstamu nakšu Tukumā!