Lai neaizliegtu pārdot pienu…

2007. gadā Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) uzsāka programmu, kuras uzdevums bija noskaidrot Latvijā saražotā svaigpiena kvalitāti un panākt, lai Latvijā viss pārdodamais svaigpiens atbilstu ES regulās un nacionālajā likumdošanā noteiktajām prasībām somatisko šūnu skaita, baktēriju kopskaita un inhibitorvielu klātbūtnes ziņā. 2008. gadā PVD inspektori turpina svaigpiena aprites uzraudzības programmu. Viņi ņem piena paraugus novietnēs, piena savākšanas lokos, no piena mašīnām, pienotavā.

2007. gadā Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) uzsāka programmu, kuras uzdevums bija noskaidrot Latvijā saražotā svaigpiena kvalitāti un panākt, lai Latvijā viss pārdodamais svaigpiens atbilstu ES regulās un nacionālajā likumdošanā noteiktajām prasībām somatisko šūnu skaita, baktēriju kopskaita un inhibitorvielu klātbūtnes ziņā. 2008. gadā PVD inspektori turpina svaigpiena aprites uzraudzības programmu. Viņi ņem piena paraugus novietnēs, piena savākšanas lokos, no piena mašīnām, pienotavā.

Brīdinājuma vēstule – tas ir nopietni

 

 

PVD teritoriālās pārvaldes regulāri saņem no piena pircējiem (piena savāktuves, piena kombinātiem) informāciju par piegādātā piena kvalitāti. Pamatojoties uz savākto informāciju, piena ražotājam, kurš piegādā nekvalitatīvu pienu, tiek sagatavota vēstule ar brīdinājumu, ka trīs mēnešu laikā ir jāuzlabo piena kvalitāte. Ja piena paraugos regulāri konstatē palielinātu baktēriju skaitu, tas nozīmē, ka slaukšanas vide nav tīra, nav tīrs aprīkojums, kuru lieto piena ieguvē, vai arī ir nepietiekami strauja piena atdzesēšana.

Ja pienā ir palielināts somatisko šūnu skaits, tas liecina par govju tesmens veselības problēmām. Šajā gadījumā labāk ir konsultēties ar veterinārārstu. Gadījumos, ja pienā konstatē inhibitorvielas, kā arī izvērtējot riskus, veterinārie inspektori var apmeklēt saimniecību arī šo trīs mēnešu termiņa laikā (pārbaudīt piena ieguves apstākļus, ņemt piena paraugus).

PVD brīdinājuma vēstuli vajadzētu uztvert ļoti nopietni un darīt visu iespējamo, lai noteiktajā termiņā uzlabotu piena kvalitāti. Ja no pienotavas vairs nepienāk ziņojumi par nekvalitatīvu pienu, saimniecība tiek izņemta no melnā saraksta.

Savukārt, ja noteiktā termiņā piena ražotājs nespēj uzlabot piena kvalitāti, saimniecību apseko veterinārie inspektori, kas aizliedz saimniecībai realizēt pienu. Informāciju par piena realizācijas aizliegumu ievada Lauksaimniecības dzīvnieku datu bāzē, un piena pircēji redz, no kurām saimniecībām nedrīkst iepirkt pienu. Informāciju par saimniecībām, kurām ir uzlikts piena realizācijas aizliegums, nosūta arī Lauku atbalsta dienestam (LAD).

 

 

Kā izkļūt no melnā saraksta?

 

 

Ko var darīt piena ražotājs, kura saimniecībai ir uzlikts piena realizācijas aizliegums?

Ja piena ražotājs, kuram ir uzlikts piena realizācijas aizliegums, uzskata, ka ir uzlabojis govju tesmens veselību un piena ieguves apstākļus, tad raksta PVD iesniegumu. Piecu darba dienu laikā PVD inspektori apseko saimniecību, noņem piena paraugus. Ja inspekcijas laikā konstatē, ka ir ievērotas prasības dzīvnieku veselībai, piena ieguves un apstrādes higiēnai, kā arī ja noņemtā piena kvalitātes parauga izmeklēšanas rezultāti ir atbilstoši – inspektors pieņem lēmumu par piena realizācijas aizlieguma atcelšanu. Piena realizācijas aizlieguma atcelšana tiek ievadīta LDC.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *