Kas ir īsts saldējums?

Vēsturniekiem vēl aizvien nav izdevies skaidri definēt kurš un kad ir izgudrojis šobrīd pasaulē populārāko desertu – saldējumu. Iespējams tā pagātne mērāma tūkstošos gadu, kad šādu greznību varēja atļauties vien aristokrāti, bet par plaša patēriņa produktu saldējums kļuva pēc saldēšanas iekārtu izgudrošanas. Tuvojoties karstajam laikam, arī mēs saldējuma stendu veikalā apmeklējam arvien biežāk. Ikvienam ir sava iemīļotā garša un, ko tur liegties, arī pieejamā cenu kategorija, tomēr jautājums vai tas, ko varam iegādāties veikala plauktos, ir īsts saldējums, paliek.

Vēsturniekiem vēl aizvien nav izdevies skaidri definēt kurš un kad ir izgudrojis šobrīd pasaulē populārāko desertu – saldējumu. Iespējams tā pagātne mērāma tūkstošos gadu, kad šādu greznību varēja atļauties vien aristokrāti, bet par plaša patēriņa produktu saldējums kļuva pēc saldēšanas iekārtu izgudrošanas. Tuvojoties karstajam laikam, arī mēs saldējuma stendu veikalā apmeklējam arvien biežāk. Ikvienam ir sava iemīļotā garša un, ko tur liegties, arī pieejamā cenu kategorija, tomēr jautājums vai tas, ko varam iegādāties veikala plauktos, ir īsts saldējums, paliek.

Pasaules pieredze ir dažāda
Dažādās pasaules valstīs ir atšķirīga normatīvo likumu bāze attiecībā uz jautājumu, kādus produktus drīkst saukt par saldējumu. Arī cilvēku personīgā izpratne par to, kādam būtu jābūt šim produktam, ir atšķirīga. Citur par saldējumu uzskata tikai klasiskā veidā gatavotu uzputotu piena produktu, kamēr citviet arī sasaldēta sula, uz augu tauku bāzes gatavots produkts u.c. tiek dēvēti šajā vārdā. Tā, piemēram, ASV terminu “saldējums" drīkst attiecināt tikai uz noteiktu produktu kategoriju, ko stingri uzrauga regulējošās institūcijas, balstoties uz produkta sastāvu. Tikai tāds izstrādājums, kura saturā ir vismaz 10% piena tauku, var tikt saukts par saldējumu.
Latvijas iedzīvotāju izpratne par īstu saldējumu liek dēvēt tikai uz īsta piena vai saldā krējuma bāzes gatavotu produktu, kamēr likumdošana šajā vārdā ļauj dēvēt arī no augu taukiem gatavotu izstrādājumu. Un tieši pie veikala plaukta notiek patērētāja un likumdošanas atšķirīgās izpratnes sadursme, jo cenu variācijas ir visai iespaidīgas. Kādēļ gan iegādāties cenas ziņā dārgāku, bet īsta krējuma saldējumu, ja blakus stāv tāda paša nosaukuma produkts par krietni lētāku cenu? Ekonomiskie apstākļi ir nozīmīgi, tādēļ pircējs izvēlas iespējami lētāko produktu, kuru apēdot secina: “Īsts saldējums bija tikai manā bērnībā, viss šodien veikalā nopērkamais ir ķīmija", lai gan patiesībā tieši cena ir tā, kas nav ļāvusi atkal izbaudīt bērnības garšu.
Tai pat laikā “Ingman" pieredze rāda, ka cena nav rādītājs, lai pircējs saprastu, vai saldējums ir īsta krējuma produkts. Bieži vien tirgū saldējumam, kas ražots no augu taukiem, ir tāda pati vai pat augstāka cena par krējuma saldējumiem. “Ingman" ir 80 gadu pieredze saldējumu ražošanā, un, neskatoties uz pārtikas ražošanas jaunākajām tendencēm, tas joprojām ir uzticīgs saldējuma ražošanas tradīcijām no krējuma.
Īsts saldējums vai saldējuma izstrādājums?
Sabiedrība jau ir pieņēmusi to, ka pastāv atšķirības starp “krējumu" un “krējuma izstrādājumu", “sviests" un “sviesta izstrādājums" vai “sula" un “sulas dzēriens", tādēļ jaunā nosaukuma ieviešana ir tikai formalitāte. Būtībā dažādu apzīmējumu ieviešana jau sākotnēji ļāvusi patērētājam atšķirt produktus pēc to kvalitātes. Diemžēl saldējums joprojām palicis aiz borta, lai gan marķējumam būtu skaidri jāparāda, vai tas ir īsts saldējums vai tikai tā produkts. Izvēles iespējām ir jābūt patērētāju, nevis ražotāju rokās, kas izmanto dažādas viltības un likuma nepilnības, lai maldinātu pircējus par saldējuma sastāvu.
Ir skaidrs, ka sīkiem burtiem uzrakstīto produkta sastāvu patērētāji bieži vien nedz lasa, nedz arī līdz galam izprot. Tā, piemēram, saldējuma ražošanā var tikt izmantots īsts piens vai saldais krējums, bet kāda no pievienotajām sastāvdaļām, piemēram, šokolāde, var būt ražota no augu taukiem. Produkta sastāvā, tāpat kā no augu taukiem ražotam saldējumam, parādās apzīmējums “augu tauki", lai gan tas patiesībā ražots no krējuma, piena vai saldā krējuma. Līdz ar to patērētājam pēc marķējuma netiek dotas iespējas izvēlēties īstu saldējumu.
Saldējumam pievienojot augu taukus, tā pašizmaksu iespējams samazināt par 30-40%. Tā ir būtiska atšķirība, ko patērētājs viegli pamana. Jo īpaši šī brīža ekonomiskajos apstākļos. Ir labi, ka tāpat kā citu produktu kategorijās, arī saldējuma nozarē iespējams piedāvāt dažādību tieši cenas ziņā. Lai gan nav pamata apgalvot, ka saldējums no augu taukiem nodara, piemēram, ļaunumu veselībai, jo arī augu tauki pēc to kvalitātes atšķiras, tomēr tas ir pilnīgi atšķirīgs produkts, tādēļ patērētājam būtu jāļauj izvēlēties.
Likumdošanas regulējums neatrisinās Latvijas ekonomikas problēmas, patērētājs vēl joprojām iegādāsies produktus, kurus var atļauties. Tomēr svarīgi ir nodrošināt godīgus apstākļus, kas pircējam ļauj saskatīt cenas un kvalitātes sakarības, jau stāvot pie veikala plaukta izprotot to, kurš no produktiem vitrīnā ir īsts saldējums ar bērnības garšu.

Komentāri

  1. īsts saldējums bija pirms gadiem 20,,tāpat kā desa, kas tagat tiek ražota no jebkā, tikai ne gaļas…

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *