Kāpēc svinam Eiropas dienu 9. maijā?

Šogad 1.maijā apritēja četri gadi kopš Latvija iestājās Eiropas Savienībā. Vai pamazām sākam pierast kopā ar citām valstīm svinēt Eiropas Savienības dzimšanas dienu? Vai tā patiesi ir līksma diena vai arī Eiropas diena ir simbols, kas mums maz ko izsaka, un kad viens otrs pat nobirdina asariņu par Latvijas it kā zaudēto suverenitāti?

Palūkosimies uz šo jautājumu mazliet tuvāk un īpaši iztirzāsim pašu pirmo teikumu 1950.gada 9.maija Robēra Šūmana deklarācijā, ar ko viņš nāca klajā kā Francijas ārlietu ministrs, liekot pamatus šodienas Eiropas Savienībai.

Šūmans rakstīja: "Pasaules mieru nav iespējams nosargāt bez radošām pūlēm, kas ir samērīgas ar briesmām, kuras to apdraud". Mūsu privātās dzīvēs mēs noteikti esam nonākuši situācijā, kad esam dilemmas priekšā – vai paļauties uz pašu spēkiem un virzīties uz priekšu, nesaucot citus palīgā, vai censties sarunāt palīgus, kas nodrošinās mērķa sasniegšanu?

Ja, piemēram, ir runa par dārza sakopšanu vai ražas novākšanu, iespējams, ka ģimenes lokā tiekam galā saviem spēkiem. Bet, ja iedomājamies lielāku pasākumu -pamatu liešanu, sienu celtniecību vai jumta uzlikšanu jaunai ēkai, tad skaidri redzam, ka kopdarbībā ir spēks un drošība.

Mūsdienu Eiropas Savienība ir Šūmana un viņa idejas atbalstītāju “radošo pūļu" rezultāts. Pašreiz Eiropas Savienība apvieno 27 dalībvalstis un ir daudz spēcīgāka par tās aizsācēju – Eiropas Ogļu un tērauda kopienu. Lisabonas līguma pieņemšana atvieglos tās pārvaldīšanu, vienlaikus dodot lielākas iespējas nacionāliem parlamentiem paust savu gribu. Tas dos Eiropas Savienības pilsoņiem tiešu iespēju iesaistīties Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanā. Lai iesniegtu Eiropas Komisijai priekšlikumu par kāda tiesību akta projekta izstrādi, būs nepieciešams 1/500 daļas ES iedzīvotāju, tas ir, viena miljona Eiropas Savienības pilsoņu atbalsts.

Vai mūsdienu Eiropas Savienība ir “samērīga" atbilde “briesmām, kas mūs apdraud" šodien? Vai Kipra, Portugāle, Latvija vai Vācija spēj vienas konkurēt mūsdienu globālajā tirgū? Atbildei nav nepieciešama diskusija, jo ir skaidrs, ka neviena Eiropas valsts vairs nespēj stāties pretī lielajiem tirdzniecības konkurentiem. Eiropas mērogā skatoties, varam iedomāties to haosu, kas rastos, ja mēs būtu spiesti atjaunot robežkontroli un muitas tarifus Eiropas valstu savstarpējās attiecībās. Eiropas Savienība ir radījusi iespēju dalībvalstīm kļūt par lielāko eksportētājvalstu bloku pasaulē.

Vai mūsu kopdarbs nelegālās migrācijas kontrolēšanā, cīņā par patērētāju tiesībām, par cilvēka tiesībām un pret visā pasaulē izplatītām slimībām kā AIDS ir “samērīgs"? Sabiedriskās domas aptaujas norāda, ka 63% Latvijas iedzīvotāju sagaida aktīvu rīcību no Eiropas Parlamenta cilvēktiesību aizsardzībā un vēlas, lai kopdarbībā ar Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības Padomi tas strādātu Latvijas un Eiropas iedzīvotāju interesēs. “Lietas Eiropas Savienībā virzās pareizajā virzienā", apgalvo gandrīz puse (48%) “Eurobarometer" aptaujāto Latvijas respondentu.

Eiropas Savienībā ir ieviests tā saucamais subsidiaritātes princips – lēmumi jāpieņem tautai vistuvākajā iespējamajā līmenī. Eiropas Savienība iesaistās gadījumā, ja dalībvalstis uzskata, ka nevar atrisināt problēmu saviem spēkiem. Ja raugāmies uz nepieciešamību kopējai enerģētikas politikai, cīņai pret terorismu vai globālām klimata pārmaiņām, mēs redzam, ka Eiropā un pasaulē ir arvien vairāk jautājumu, ko valsts viena pati nespēj risināt. Rodas situācija, kā to raksturoja Vācijas Eiropas Savienības prezidentūra pirms gada: “Upurējot mazu daļu no mūsu suverenitātes, mēs kļūstam par spēcīgākām suverēnām valstīm".

Ir lietderīgi atcerēties, ka eirointegrācijas procesu galvenais rezultāts ir ne tikai mūsu labklājības un drošības pieaugums, bet arī valsts pienākums kalpot saviem pilsoņiem. Eiropas Savienība ir nostiprinājusi katra mūsu tiesības gan kā Latvijas, gan kā Eiropas pilsonim. Arvien vairāk uzskatām, ka nav tāda pretstata: Latvija un Eiropas Savienība. Nav “es" un “viņi", bet gan mēs – 499 miljoni iedzīvotāju 27 dalībvalstīs.

Tādēļ katram sev jāatbild, vai solidarizēsimies ar citām Eiropas Savienības valstīm, vai sadarbosimies? Vai arī ierausimies savā kaktiņā cerībā, ka šie jautājumi mūs neskars? Nākamgad katram Eiropas Savienības pilsonim Latvijā būs iespēja atkal lemt par saviem pārstāvjiem Eiropas Savienības likumdošanas institūcijā Eiropas Parlamentā. Par šiem jautājumiem aicinām uzzināt vairāk un diskutēt Eiropas Savienības mājā Rīgā un visā Latvijā.

Mēs aicinām svinēt 9. maiju kopā ar pārējo Eiropu. Mēs atzīmējam šo iespēju strādāt kopā, kā arī iespēju izvēlēties, kā vislabāk risināt nākotnes izaicinājumus – kopā.