Kā mums Brizulē klājas…

Es domāju – ne īsti labi, ne īsti slikti – tā, kā nu mēs paši to savu dzīvi veidojam: pastrādājam, atpūšamies, izraujam pa graķītim, strādājam, nestrādājam, vaimanājam par nejauko valdību…

Es domāju – ne īsti labi, ne īsti slikti – tā, kā nu mēs paši to savu dzīvi veidojam: pastrādājam, atpūšamies, izraujam pa graķītim, strādājam, nestrādājam, vaimanājam par nejauko valdību…

Šī mana vēstule nebūs īsti priecīga, jo stāstīšu par atkārtotu ielaušanos manā mājā, izlaupīto sakņu dārzu, līdzcilvēku necieņu ikdienas dzīvē. Un tā: ieeju savā istabā atpūsties, atgriežos virtuvē un redzu – uz galda vairs nav lielās krējuma burkas, citreiz savā istabā vairs neatrodu mobilo telefonu, šopavasar liels daudzums ievārījuma burku – vienkārši nav. Ievēroju ielaušanās pēdas. Vainīgais staigā apkārt un smaida. Izsauktais policists saka: "Nodarījums nav pārāk liels, krimināllietu neierosinās."
Pļavu nepļāvu, lai lielajā zālē neviens neieraudzītu manas dārza zemes, kad katru gadu novācu pāris spaiņus ogu. Šogad neiznāca pat viens litrs… Zemenes vairs nestādīšu.
N. kundzes atbildībā ir dziļās traktora pēdas uz mana lauka un ne jau vienu reizi vien. "Es jums samaksāšu," tā viņa. Bet vai tad morālo kaitējumu var samaksāt? Man viņas nauda nav vajadzīga…
Parunājos ar Brizulē dzīvojošajiem. Gandrīz katram bija kas sakāms par pārdarījumiem: caur izsisto lodziņu ielīsts pienotavā, ņemta nauda no lādītes, neskaitāmi pārtikas produkti, sistemātiski aplaupīti sakņu dārzi. Ilggadējai čaklajai pensionārei Mildas tantei nogrieztas visas lilijas un ne tikai šie ziedi. Satiekoties viņa par to man raudādama stāsta.
Kur ir vecāku atbildība, ja bērns neapmeklē skolu? Ja vecāki nemīl darbu, kas tad bērnus iemācīs strādāt?! Mums tas viss šeit labi redzams.
Tagad sacīšu ko labu. Ar čaklu, apzinīgu darbu, skaisti sakoptu apkārtni izceļas mūsu ilggadējās iedzīvotājas: Mildas tante, Ieva, Aija, Jānis, Ļenas ģimene, Soņas un Jāņa ģimene, Sanitas un Edgara ģimene.
Visus priecē Intas un Daiļa Dišleru ģimenes rūpes par bijušās Brizules skolas apkārtnes sakoptību. Patiess prieks skatīties mums un ārzemju ciemiņiem.
Vēl daudz darāmā mūsu skaistā Mucenieku ezera apkārtnē. Īsi sakot – cūcība no atpūtnieku puses. Vajadzētu rīkot reidus, uzlikt soda naudu, likt savākt savus atkritumus. Vajadzētu, vajadzētu, vajadzētu! Domāsim par to – galvenais – darīsim!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *