Lai gan sniegpārslu deja pašā Lielās dienas pusdienas laikā nemitējās, Jaunsātos, Abavnieku estrādē, ciemata iedzīvotāji olām rokās, kabatās un maisiņos pulcējās kopā svinēšanai.
Kā katru gadu tradicionāli uz uguns burbuļoja katls ar sīpolu mizu novārījumu, kurā katram bij' iespēja nokrāsot līdzatnestās olas, lai pasākuma noslēgumā būtu ko ripināt un ar ko olu kaujās piedalīties. Kamēr olas vārījās, pirmais uzdevums zaķu tētiem – rāpšanās umurkumura stabā, lai sagādātu pārsteiguma dāvaniņu ģimenei. Bērniem – ripas sišanas sacensības, bet zaķu cilpu skrējienā starp jaunās estrādes soliņiem piedalījās gan lieli, gan mazi. Kad visi cilpojot sasildījušies, kopīgi ķērāmies pie sniega olas veidošanas, ko bērni pēcāk izkrāsoja. Tad olu ripināšanas sacensības un olu kaujas, kurās pēc noteikumiem katrs varēja otra olu iegūt. Negaidīti uzsnigušais sniedziņš neatturēja nevienu no Lieldienu svinēšanas. Mazliet sala iekrāsotiem vaigiem palēnām ļaudis izklīda, cits mājup devās, cits turpināt svinēt, vēl kāds šūpoles meklēt un izšūpoties, lai nākošvasar odi nekostu un saulītei debesjumā ātrāk iešūpoties palīdzētu.
Malači