Kandavas novada ģerboņa apstiprināšanas dēļ gan novada iedzīvotāju, gan deputātu vidū ir radušies vairāki nepamatoti mežakuiļa simbolikas traktējumi.
Daži mežakuili uzskata par agresivitātes simbolu, citiem raisās asociācijas ar netīrīgo, jūdaismā un islāma tradīcijās nešķīsto mājas cūku. Tā nu pat parādījies viedoklis, ka "musulmaņi mūs nesapratīs". Tādēļ nepieciešams izskaidrot mežakuiļa tēla dziļāko simboliku.
Mežakuilis Kandavas novada ģerboņa izveidošanas darba grupā sākotnēji tika prezentēts kā novada dabas un medību tradīciju simbols, tomēr tālākā darba gaitā atklājās daudzi citi tēla simbolikas skaidrojumi, kas pamatoja pārliecību par mežakuiļa figūras kā oriģināla un daudznozīmīga simbola pielietošanu jaunajā novada ģerbonī.
Mežakuiļa simbolisko nozīmi iespējams tulkot dažādi, turklāt visi tulkojuma varianti sasaucas ar Kandavas novadā esošām un vēlamām parādībām. Pirmkārt, mežakuilis simbolizē Kandavas novada nozīmīgākos resursus – neskarto dabu. Neskartās dabas simboliku ģerbonī padara spilgtāku Latvijā vienīgi Kandavas novadā brīvā dabā sastopamais retums – krūmu čuža. Kā medību dzīvnieks mežakuilis simbolizē arī Kandavas novada medību tradīcijas un iespējas. Nedaudz ironiskā nozīmē mežakuilis arī atgādina rūpēties par saimniecības attīstību novadā, jo ir zināms, ka mežacūkas savairojas vietās, kur saimniecība atstāta novārtā.
Eiropas muižnieku ģerboņos kopš viduslaikiem mežakuilis simbolizē spēku, spītību un neatlaidību, tomēr tam nepiemīt tik agresīva nozīme kā plēsīgo zvēru, piemēram, lauvu, vilku un leopardu figūrām. Mežacūka reti uzbrūk pirmā, tomēr, aizstāvot savu teritoriju un pēcnācējus, rīkojas apbrīnojami nikni un nesavtīgi. Šīs īpašības gan tiešā, gan pārnestā nozīmē ir nepieciešamas iedzīvotājiem, kas tiecas uz ilgtspējīgu attīstību, veidojot novadā noturīgu dzīves vidi sev un saviem pēcnācējiem. Muižnieku ģerboņos mežakuiļa figūras uzdevums pārsvarā bija akcentēt dzimtas piederīgo drosmi, medībās uzbrūkot mežacūkai.
Tomēr mežakuiļa tēlam piemīt arī dziļāka, daudzu aizmirsta sakrāla nozīme, par kuru savā darbā «Ģermānija», kas tapis mūsu ēras 98. gadā, vēsta romiešu vēsturnieks Kornēlijs Tacits. Rakstot par seno baltu – aistu jeb austrumnieku ciltīm, Tacits atzīmē, ka aisti godā dievu māti un kā viņas simbolu nēsā mežakuiļa attēlus, kas dieves godinātājiem nodrošina aizsardzību arī ienaidnieku vidū.
Tādēļ var apgalvot, ka Kandavas novada ģerbonī atradīsies vissenākā baltu heraldiskā figūra un seno eiropiešu augstākās dievības – Lielās Mātes – simbols. Lielās Mātes godinātāju pasaules skatījumā un sabiedrībā nepastāvēja vēlāk radušies pretstati: labais un ļaunais, gaišais un tumšais, nāve un dzīvība, vīrišķais un sievišķais. Pasaule tika uztverta kā dzīvības visdažādākās formas un veidi, kas radušies no Mātes. Lielās Mātes laikmets vēlāk tika uzskatīts par cilvēces zelta laikmetu, kurā nebija vietas pretstatu cīņai. Uz sākotnējo vienotību, saskaņu un netraucētu mijiedarbību apzināti vai neapzināti tiecas arī mūsdienu cilvēki, un mežakuiļa figūra Kandavas novada ģerbonī var kalpot arī kā vēlamā saskaņas, vienotības un labklājības laikmeta simbols.
Mežakuilis kā auglības un taisnīguma simbols saglabājās skandināvu mitoloģijā. Senie skandināvi uzskatīja, ka lidojošais mežakuilis Zeltsaris ir auglības, miera un saskaņas dieva Freira pārvietotājs. Kuiļa zelta sari norāda uz Freira saistību ar sauli un debesu auglību. Kopā ar savu dvīņumāsu, zemes auglības dievieti Freiju Freirs nodrošināja dzīvības pastāvēšanu uz zemes. Dzīvības uzturēšana nebija nodalāma no saskaņas un taisnības, tādēļ ar zvērestu pie Freira senie skandināvi apstiprināja savus svētākos līgumus.
Nejauši nav izvēlēta arī ģerboņa vairoga sarkanā krāsa. Vismaz kopš 1615. gada tā tika izmatota Kurzemes un Zemgales hercogu ģerbonī kā Kurzemi simbolizējošās lauvas figūras krāsa. Lauvas krāsa un simboliskais saturs ir pārņemti arī Latvijas Republikas lielajā ģerbonī. Ar vairoga krāsu ģerboņa izstrādātāji vēlas akcentēt Kandavas novada vēsturisko un etnogrāfisko piederību Kurzemei, kas mūsdienās, veidojot plānošanas reģionus, nav ņemta vērā.
Tikai diezin vai sabiedrība asociēs to ar vēsturi, iedzīvotāji nevēlas iedziļināties detaļās, viņi vērtē vizuāli un pirmās radušās asociācijas nav tā patīkamākās, atgādina drīzāk sātanu. Nespēju iedomāties domes veidlapas šādas, un kāds tad ir melnbaltais variants?
Beidziet skalot smadzenes. Māte un mežakuilis nav viens un tas pats. Ko vēl tik neizdomās, lai panāktu savu. Atstāsim šo medību trofeju medniekiem. Nedzīvojam viduslaikos. Ir jauns gadsimts, kas vieno, un ilkņus rādīt nav labais stils. Iedzīvotāji esiet aktīvi un paudiet savu viedokli rakstiski Domē, lai nav tā, kā plāno, ka melnais mežakuilis kļūst par mūs raksturojošu simbolu.
Nu, cik tad var, Tu kā āzis vārtu priekšā! Viss viens, par visu viedoklis, arī par to, ko nezini un nesaproti. Lai nu ko, bet Dzenim kaut kādu manipulēšanu pārmest! Prātiņ, nāc mājās! Un, ja par Viduslaikiem, tad jā – heraldika no tā laika nāk. Ja negribi heraldikas nosacījumus, tad – ko tad? ”Jaunākās inovācijas” – tiešām skritulenes un kvadriciklus? Vai nē – labāk, kartingus un kombainus – tas ar ”mūsdienīgo Kandavu” sasaucas! var jau arī ko stulbāku izdomāt, gan jau atkal varēs izcelties uz vispārējā fona. Kandavā jau bez stulbiem kašķiem nekas nenotiek. Var jau paskatīties kaut vai te, kā kas par Kandavu, tā rejas uz nebēdu. Viss viens, zina, nezina, jālecas, bet par lietu – neko. laikam jau tāpēc, ka prātiņš nevelk?
Mīļais cilvēk , pirms izsaki savu viedokli , nosauc vismaz savu vārdu. Dzenim nekas netiek pārmests. Ir ļoti maz brīvu cilvēku, kas uzdrošinās teikt ko domā. Bet manuprāt ir tikai normāli , ja cilvēkam ir savs viedoklis. Veiksmes pamatā ir viedokļu saskaņošana. Uz to es arī aicinu iedzīvotājus-izteikt savu viedokli.
Normāls skaidrojums un normāls ģerbonis. Kur vispār ir problēma?
Mīļie kandavnieki! Ko tad jūs gribat savā ģerbonī? Zosi, vai? Tik jauks, balts, trekns putniņš, ne? Daži tam piedēvē vēl kādas īpašības, bet tās jau tikai nesaprašu pļāpas, ko?
Es, piemēram, būtu ārkārtīgi laimīga, ja manas pilsētas ģerbonī būtu cūka. Tas tiešām ir lielisks dzīvnieks. Neatlaidīgs racējs, spēcīgs, patstāvīgs un pastāvīgs, aizstāv savējos un savu (īpašumu, teritoriju, bērnus), lepns, auglīgs, uzbrūk reti, bet precīzi, pamatīgi un pelnīti, tīrīgs (pretēji visādu nelgu un citticībnieku uzskatiem; ja kūtī cūka ir netīra, tad pa galvu jādod nevīžīgam saimniekam, nevis jāgāna nabaga lopiņš; turklāt – pat smalkas dāmas guļas dubļu vannās, lai saglabātu skaistu ādu un veselību!).
Es dzīvoju Kandavas novadā un piekrītu Intai,un arī Sovitai.Var jau te nezcik gudri un vēsturiski daži izteikties,nu,tāds mežakuilis vizuāli ne pēc kā neizskatās.
Pamatots raksts Dzenim sanācis. Tukums ar it kā būtu pie Kurzemes, bet, protams, Kandava vairāk. Šis ģerbonis man tīk vairāk nekā mūsu Tukuma roze. Kā saprotu, atsevišķs Kandavas un Tukuma pilsētas ģerbonis neeksistē? Es palieku pie Eglēm.. 😀
Eksistē gan atsevišķi ģerboņi gan Tukumam , gan Kandavai un arī eksistēs! Nu Lienīt, labāk jau skan: kurš lielāks cūka, tas vairāk izrok :)) latviešu tautas sakāmvārds tomēr 🙂
Laba doma -ģērbonī attēlot kombainu vai traktoru. Novadā taču daudz veiksmīgu zemnieku un tehnikums, kur māca mehāniķus!
Kāds sakars Kandavas ģerbonim ar skandināvu mitoloģiju?
Ja, salīdzinājumā ar Eiropas muižniekiem, domājāt priekššēdi, tad lai viņš savas mājas durvju priekšā uzstāda vienu pamatīgu kuili un lieta darīta. Viņš jau liels medību fans, tādēļ ar putām uz lūpām aizstāv to neestētisko dzīvnieku.Novads ar to nekādi neasociējas.
Šis citāts vien izraisa daudz jautājumu: "Mežakuiļa simbolisko nozīmi iespējams tulkot dažādi, turklāt visi tulkojuma varianti sasaucas ar Kandavas novadā esošām un vēlamām parādībām."
Vai esošā un vēlamā parādība Kandavai (pēc Jūsu skaidrojuma) būtu "mežacūkas savairojas vietās, kur saimniecība atstāta novārtā", "Muižnieku ģerboņos mežakuiļa figūras uzdevums pārsvarā bija akcentēt dzimtas piederīgo drosmi, medībās uzbrūkot mežacūkai"un "Tacits atzīmē, ka aisti godā dievu māti un kā viņas simbolu nēsā mežakuiļa attēlus, kas dieves godinātājiem nodrošina aizsardzību arī ienaidnieku vidū"
Visur cauri vīd uzbrukums,draudi, agresija un spēks.
Vai tā būtu Kandavas nākotne, vai to mums paust savā ģerbonī?
Labi, mīļie kandavnieki, nepatīk jums ne mežakuilis kā sens spēka un varenības simbols, ne tīrīgā racēja cūka. Labi. Bet – ko tad jūs gribat? Te tik daudz komentāru, taču nevienā nav kaut vārda par to, kam tad ģerbonī jābūt. Vai nopietni domājat traktorus un kombainus? Varbūt protat tikai kritizēt un smīkņāt? Kur konstruktīvi priekšlikumi?
Kandavas vārds cik noprotu ir saistīts ar zirgu. varbūt vajadzēja ģērbonī attēlot zirgu? un skaistu līvu meiteni uz tā 😀
interesanti, ja spēkā ir abi ģērboņi, kāpēc dome nelieto abus, gan pilsētas, gan novada ģērboņus? sanāk, ka pilsētas ģērbonis paliek, bet to vairs neredzēt ne dokumentos, ne karogos, nekur?
Kāpēc nevarētu būt-kaut kas no ozola vai zīlēm,lai sasaucas ar pilsētas ģērboni? Vēsturiskie pilskalni fonā! Abavas skaistā senleja!
Tas kuilis ir pārāk atbaidošs! Heraldikā novada iedzīvotāji neiedziļinās,tā ir priekš vēsturniekiem.
Kāpēc nevarētu likt zivs isimbolu,novadu upju bagātību?Zivs skulptūra tagad ir pie Abavas,tad ģērbonī arī varētu būt
vai tam sivēnam nav vārdā Dainis….
Savādi… Mātes simbols – kuilis? Nav kas sajaukts ar dzimumiem?
Ja tik tuvu pie sirds dzīvnieku šausana, proti, medīsana, tad varbūt vajag izvēlēties par simbolu briedi – novads var lepoties ar briežu dārziem, par mežacūku dārziem gan nekas nav dzirdēts.
Vēl varētu vairāk akcentēt to pašu krūmu cuzu, to attēlojot izvērstāk, kā patiešām dzīvu augu, nevis norautus ziediņus.
….nu man ar tas kuilis nepatīk ģerbonī.Būtu likuši varenu ozolu , nu apmēram kā uz piecīša,un zīles, tad tas sasauktos ar pilsētas ģerboni, bet šitāds kuilis varētu būt kādas kandavnieku medību kolektīva simbolika.
Nu,mežakuilis varetu but saistīts ar kadu mednieku biedrību.Vai ne tā??
…. kandavniekiem satraukums ne pa jokam, … ka tik musulmaņi ko nepareizi nepadomā…:)))