Pekinas paraolimpisko spēļu noslēguma cermonija bija tikpat labi organizēta kā atklāšanas ceremonija. Dzīvas volontieru, milicijas un karavīru ķēdes ar smaidiem un, neredzamu spēku vadītas, pavadīja paralimpiešus no ciemata līdz «Putna ligzdai». Pa ceļam ēdinot un apmierinot viņu slāpes. Stadionā karsējpuiši un meitenes, nepārtraukti dejojot un mājot ar rokām, aizvadīja sportistus uz sēdvietām, bet ratiņniekus ciešā tuvumā galveno notikumu vietai. Turpat jau stāvēja saliekamie krēsli, uz kuriem varēja apsēsties ratiņu stūmēji.
Vairāk neka 500 braši kara orķestra puiši, tērpti nevainojami baltos parādes tērpos, kas bija greznoti ar zeltītām atšķirības zīmēm, nospēlēja maršu, kura pavadībā augstākās valsts personas un Paralimpisko spēļu komitejas vadītāji ieņēma savas vietas.
Tad spēļu dalībnieki tika no skarbās sporta un dzīves realitātes ievadīti skaistā pasakā. No debesīm bira rožlapiņu ziedi, debesu dejotājas uz mākoņiem nolaidās stadionā. Kā pēc burvju mājiena stadionā parādījās brīnumjauki ziedi – fantastiski skaistos tērpos ģērbtas meitenes. Starp šiem ziediem brīnumjauki dažādi valstu bērni dejoja skaistas, brīnišķīgas dejas. Tad nāca kārta runas vīriem, kuri teica svinīgas runas, pelnīti slavēja spēļu organizatorus, volontierus un fantastiskos Ķīnas līdzjutējus. Šo runu laikā svinīgi tika pacelti un nolaisti svarīgi karogi un nodoti nākamajiem spēļu rīkotājiem. Nemanot nodzisa paralimpiskā stadiona lāpa, bet tās nodzišanu kompensēja fantāziju pasaules pārstāvji, kuri jautrā jampadracī ievilka savā emociju virpulī gan ratiņniekus, gan citus sportistus, dāvājot tiem mirgojošus gredzenus, cienājot ar skaistiem neēdamiem debesu augļiem un atdodot savas salmu cepures. Debesu bērnus un parastos zemas cilvēkus pārņēma neapturamas alkas vienam otru iemūžināt fotogrāfijās un videoklipos. Tad atkal, kā pēc neredzamas burvju rokas mājiena maigi un neatlaidīgi visi pasaku varoņi un volontieri sāka izvest sportistus no jaukās pasakas ārpus stadiona, reālajā dzīvē. Pa ceļam remdinot visus ar atvēsinātu zemes mātes ūdeni. Nepilnas pusstundas laikā mēs visi nokļuvām savās mītnēs, lai pilnībā apjēgtu, ka viss ir beidzies un sākas reālā dzīve, kurā pa reizei mēs visi atcerēsimies šo spilgto dzīves mirkli.
Vēl viens veids kā nest Latvijas vārdu pasaulē.
Raksts ļoti emocionāls.
Mēs sākam ieiet Eiropā.
Šie cilvēki ar īpašām vajadzībām ir ļoti varonīgi cilvēki.