Es mīlu savu pilsētu!

6. maija jūsu laikrakstā, izlasot rakstiņu «Vai tautai jāzina savi varoņi», es jūtos savā sirdī dziļi aizskarta par to, ka redakcija aizstāv huligānus un zagļus. Manuprāt, obligāti jāatklāj visus nedarba darītājus, minot vārdu, uzvārdu, dzimšanas datus, dzīves vietu, kā arī var ievietot avīzē fotogrāfijas. Ja nebūs pašam kauns, tad vismaz ģimenes locekļi, radi, draugi, kaimiņi liks viņiem kaunēties un laboties. Citādi šajās zagļu un huligānu ģimenēs arī bērni ies to pašu ceļu, ko viņu nesodītie tēvi.

6. maija jūsu laikrakstā, izlasot rakstiņu «Vai tautai jāzina savi varoņi», es jūtos savā sirdī dziļi aizskarta par to, ka redakcija aizstāv huligānus un zagļus. Manuprāt, obligāti jāatklāj visus nedarba darītājus, minot vārdu, uzvārdu, dzimšanas datus, dzīves vietu, kā arī var ievietot avīzē fotogrāfijas. Ja nebūs pašam kauns, tad vismaz ģimenes locekļi, radi, draugi, kaimiņi liks viņiem kaunēties un laboties. Citādi šajās zagļu un huligānu ģimenēs arī bērni ies to pašu ceļu, ko viņu nesodītie tēvi.

Daudzdzīvokļu māju sienas un durvis tiek aprakstītas un saskrāpētas, kāpņu telpas piegružotas, bet par šo varonību neviens nekad netiek sodīts. Pašreiz pie mums valda visatļautība un nesodāmība.
Es pie mājas esmu iekopusi puķu dobes, bet bērni, arī meitenes, noplēš ziedus un turpat tos nomet zemē. Tāpēc vajadzētu visu šo mazgadīgo fotogrāfijas uzlīmēt uz visiem māju stūriem, durvīm, stabiem, žogiem, lai visi garāmgājēji tos redzētu, jo avīzes jau visi nelasa. Es būtu ar mieru ziedot dažus latus lietas labā no savas niecīgās pensijas, bet tikai, lai neplēstu nost manas puķītes un būtu tīra mūsu kāpņu telpa.
Ļoti žēl, ka daudzi godīgi, strādīgi cilvēki spiesti pamest savas ģimenes dārziņus tikai zagļu un huligānu dēļ, kuri apzog un izposta šos dārziņus un dārza būdiņas. Sāpīgi, ka tulpes tiek nogrieztas līdz pašai zemei ar visu kātu un lapām, šajā gadījumā aiziet bojā arī sīpols, tulpju sīpoli tiek izrauti ar visām saknēm un turpat zemē nomesti.
Policija mūs nemaz neuzklausa, jo viņi ar tādiem sīkumiem nenodarbojas, viņiem esot jāķer laupītāji un slepkavas.
Mums, veciem cilvēkiem, ir pārāk bīstami atrasties dārzā vēlā vakarā, kur nu vēl nakts laikā. Piedzērušu pusaudžu bars uzkliedz: "Tu, vecene, pazūdi, ja ne, – mēs tevi nositīsim!" Mana dārza kaimiņš iebēga un paslēpās savā būdiņā, huligāni draudēja viņam to būdu nodedzināt. Vecītis sajuka prātā un vairs uz dārziem negāja. Es arī savu iekopto dārziņu Kuldīgas ielā pametu, tagad Laustiķu dārziņā notiek tas pats.
Mēs tiešām nesaprotam, kā Juris Šulcs varēja likt mums palikt dārzā nakts laikā zem klajas debess?! Vai tā bija apzināta ļaunprātība? Mūsu dārza būdiņas Kuldīgas ielā ziemā čigāni noplēsa un nokurināja savā mājā, jo viņiem neesot naudas, lai nopirktu malku, – tā viņi atzinās policijā, bet par to sodīti netika. Jo viņi ir J. Šulca draugi. (Vēstulei pievienota domes priekšsēdētāja atbilde uz iesniegumu. – Red.)
Ja pie daudzdzīvokļu mājām puķu dobes neizpostītu, tad arī citiem rastos interese savu māju durvju priekšu iekopt. Šeit, Kurzemes ielā, ir lielas, skaistas daudzdzīvokļu mājas, bet visas ieaugušas nezālēs, nav nevienas puķītes. Vai tad Kurzemes iela neskaitās centrs?! Neviens cits jau nenāks pie mums, lai ievestu arī šeit tīrību, kārtību un skaistumu, tas mums pašiem vien būs jādara. Šajā sakarībā vajadzētu izsludināt konkursu «Par ziedošāko namu». Uzvarētājus prēmēt, nevīžas sodīt. Es domāju, ka darītāju būru, vajag tikai organizētājus. Man kā lielai puķu mīlētājai dārziņā ir savairojušās puķes, kuras es labprāt ziedotu lietas labā. Nu, protams, vispirms ir jāapkaro tos postītājus, kuriem prieku sagādā tikai postīšana, demolēšana. Nu kāpēc viņi netiek sodīti?!
Agrāk, manā jaunībā, nedrīkstēja pat uzkāpt uz zālāju pilsētas centrā, tā tūlīt bija policists klāt un uzlika soda naudu – 10 latus samaksāt. Bet tagad lauž, plēš, izdemolē, bet vainīgo – kā nav, tā nav. Cik es būtu laimīga, ja kāds mani uzklausītu un kaut ko darītu arī, lai visas šīs nelietības novērstu.
Esmu jau 80 gadus veca pensionāre, tādēļ, piedodiet, ja viss nav tā, kā būtu vajadzīgs, es rakstu tā, kā domāju. Man ir mīļš mans dzimtais Tukums, tādēļ vēlētos to redzēt arī skaistu, ziedošu.

Komentāri

  1. Daļēji piekrītu godātai sirmgalvei.
    Nesodamības sajūta huligāniem nedrīkst rasties. Tā izaug jaunie bandīti un slepkavas.
    Vēl jo vairāk, ja šie varoņi sāk karot ar sirmjgalvjiem.
    Varas bezpēcība,vienaldzība sāk apnikt. Vai tiešām mēs tiekam mudināti uz linču tiesām?
    Brīžiem no Tukuma domes ierēdņu puses nāk tāda pārākuma sajūta,kas robežojas ar bezkaunību un nav mazāka par mazgadīgo noziedznieku izdarībām.
    Es domāju,ka vairāk vainīgi ir tieši varas nesēji ar savu vienaldzību.

  2. Vai tomēr galvenā vaina nav ģimenē, kur netiek ieaudzināta atbildība, strādātgriba, godaprāts?
    Patiesi, kārtību jāsargā tiem, kam par to maksā – policijai, pašvaldības policijai. Bet – lai kārtības būtu vairāk, mazgadīgos "supermenus" jāliek pie darba. Privātmāju rajonos,piem., pie mauriņa pļaušanas, mazdārziņos strādā vidējā un vecākā paaudze, jaunie ļaudis garlaikojas, meklē piedzīvojumus. Garlaikojas un sūdzas, ka viņiem netiek noorganizēta atpūta. Mīļie vecāki netiek galā ar saviem dārgumiem, bet – ja viņus pieķer nelietībās, vaino valsti, sabuedrību, tik ne sevi.
    Vaina ir vecāku bezatbildībā par saviem bērniem. Un lai man te nestāsta, ka visiem tik traki jāstrādā, ka bērnu audzināšanai laika neatliek. Tāpat kā esam atbildīgi par tiem, ko esam pieradinājusi, vēl vairāk atbildīgiem jābūt par tiem, ko esam laiduši pasaulē.

  3. Žēl tantuka. Bet ideja par fotogrāfiju izķepināšanu gar māju stūriem uztrauks tikai mūsu visu cienījamo CŪKMEŅA KUNGU. Tas nu nav pareizais risinājums, drīzāk katrai sīkaliņai piedāvāt iestādīt puķītes pie savas mājas. No savas bērnības atminos, kā mēs ar draudzeni aiz nepatikas pret tantīti (kura briesmīgi ienīda bērnus)izplūkājām viņas dobi. Protams, ka tas nebija glīti, bet bija cits tantuks, kas mums pavasarī iedeva puķu sīpoliņus un stādiņus…hmmm un kas par skaistu dobi sanāca. Pašām prieks !!!Citiem gandrīz balta skaudība metās. Un mūs protams paslavēja….
    …. man ir jautājums cienījamai kundzītei, vai kādreiz ar bērniem esat aprunājusies tā no sirds un pa labam. Tā varat mantot patīkamus mirkļus un gūt draugus, kas Jums vēl palīdzētu grūtā brīdī.

    Tie kas demolē, posta dārza mājiņas -piekrītu- jāsaņem bargs sods, taču tie nav vairs mazi bērni, bet gan pusaudži.Ne jau tā, ka dārgie senči maksātu no savas kabatas ar domu – kā gan mazais rakaris varētu pastrādāt un nedod Dievs fizisku darbu u.tt, bet gan pieņemt riktīgu mēru un POLICIJAs uzraudzībā veiktu sabiedrisko darbu . Domāju, ka tad kaut kas mainītos.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *