Ja kāpostus griež un skābē vecā mēnesī – tie mīksti vārās, nepūst, ilgi stāv, bet, ja jaunā mēnesī – tie ir cieti un stingri, kraušķīgi. Nu ir pēdējais laiks skābēt kāpostus, lai līdz Mārtiņiem tie kārtīgi ieskābtu un tiktu pienācīgi pasniegti kopā ar zoss vai gaiļa cepeti.
“Citās mājās kāpostgalvas parasti šķērē ar kāpostu ēvelēm. Arī mūsmājās tādas ir divas, taču mēs šajā darbā parasti izmantojam kāpostu “mašīnu", tā par seno izgudrojumu – kāpostu ekselmašīnu – stāsta muzejniece Sarmīte Gruziņa. "Stāsts par šo ierīci ir vairāku paaudžu garumā. Man ekselmašīna nonāca mantojumā no manas mammas, bet pirms tam tā savukārt piederēja manai vecmāmiņai. Izrādās, ka kara laikā mana Kuldīgas puses vecmāmiņa to ieguvusi pavisam negaidīti – vāciešiem esot bijis nepieciešams viens zirgs, un viņi noskatījuši vecātēva balto ķēvi. Darījums beidzies ar to, ka vācieši pretī uzdāvinājuši kāpostu mašīnu, piedevām vēl lielu katlu, uz kura to novietot, un vēl lielu dunci, ar ko kāpostgalvas sagriezt.
Tā nu sanāk, ka uzaugusi esmu kopā ar šo kāpostu “mašīnu". Krustmāte vēl tagad atceras, ka viņa mani auklējusi, kad visi pārējie piedalījušies kāpostu talkā. Tas jau bija tikpat liels notikums kā labības kulšanas talkas. Tika mērcēta muca, gādāta sāls, ķimenes un burkāni."
Arī lauku muižās katru rudeni ir notikusi kāpostu šķērēšana un skābēšana, gatavojot tos ziemas krājumam. Kāposts kā kārtīgs pavalgs bijis iecienīts kā lauku sētās, tā arī muižu virtuvēs. Nereti kāpostu talkas izvērtušās par visai lielu pasākumu. Šoreiz notikuma svarīgumu piedos senā kāpostu ekselmašīna, kas ar Sarmītes kundzes svētību tiks iedarbināta 24. oktobrī 14.00. Ja arī Jūs, cienījamo lasītāj, gribat ne tikai muižas kungu galu skatīt, bet piedalīties kāpostu talkā muižas ķēķī – lieciet maisā lielo kāpostgalvu un dodaties uz Durbes pili, lai kopā ar saimniecēm izzinātu virtuves noslēpumus. Un atcerieties: ja skābējot pirmo kāpostu sauju pašauj uz ziemeļu pusi – kubls labi stāv, nebojājas!
