17. aprīļa pēcpusdienu Zentenes kultūras namā pieskandināja dziesmas un dejotāju soļi. Skanēja patiesi vareni – "pār pļavā, pār norām, pār mežu galiem"! Citādi nemaz nevarēja būt, jo šajā sadziedāšanās un sadancošanās pasākumā piedalījās pieci senioru vokālie ansambļi, trīs senioru deju kopas un pašmāju aktieru kopa. Tā bija iepazīšanās tiem, kuri satikās pirmo reizi, savukārt atkalredzēšanās tiem, kuriem šādas tikšanās kļuvušas jau par tradīciju.
Ar kopīgi dziedāto «Sanāciet, sadziediet, sadancojiet!» aizsākās dziesmu un deju kamola ritināšana, kurā katram kolektīvam bija savs krāsains dzīpars. Vispirms jau pašmāju, zentenieku, vokālais ansamblis «Mežezers», kuram jau teju, teju devītā gadskārta svinama, un tad tuvāki un tālāki ciemiņi: Jaunpils senioru vokālais ansamblis «Pīlādzītis», Kandavas senioru vokālais ansamblis «Daugavas vanadzes», Sabiles senioru vokālais ansamblis «Vērmelīte», Vandzenes senioru vokālais ansamblis «Ozolzeme», senioru deju kopas no Pūres, Engures un Balgales, kā arī “viesi" no Krievijas, Itālijas un pat Āfrikas, kuru ierašanos bija noorganizējuši allaž dzirkstoši atraktīvie un oriģinālie Sēmes aktieru kopas dalībnieki.
Dziesmas mijās ar dejām, atrakcijām un īstiem koru “kariem", neiztika bez smiekliem, interesantiem tostiem un citām jautrām izdarībām! Un laiks paskrēja nemanot. Skat, jau vakars klāt! Un šie dziedošie, dejojošie ļaudis, nodziedājuši kopdziesmu, atkal uzgavilējuši savam un citu kolektīvu vadītājiem, teica paldies mājiniekiem un devās uz savām mājām, katrs paņemot līdzi pa saujiņai pozitīvas enerģijas, kas dod spēku, izturību, kliedē rūpes un raizes, dara gaišāku esošo brīdi un cerīgāku rītdienu. Viņi šķīrās, norunājuši pēc kāda laika satikties atkal – kādā citā sadziedāšanās vai sadancošanās pasākumā.
