Piektdien Dzejas dienām veltītā pēcpusdiena norisinājās Zemītes bibliotēkā. Pasākumā piedalījās gan skolu jaunatne gan zemītnieki, kuri iemīļojuši dzeju. Pasākumu ar savu klātbūtni kuplināja īpašie viesi: Augusts Elmārs Rumba, Pēteris Cīmanis, Aivis Briesma un Sarma Upesleja. Bet zemītnieks Toms Kazimirisaņecs un Dita Vēvere sniedza nelielu, dzejai un dziesmai veltītu koncertu. Savukārt uzaicinātie dzejnieki ne tikai runāja dzeju, bet arī stāstīja par savu bērnību un jaunības dienu piedzīvojumiem.
Katram no dzejniekiem bija padomā kas īpašs, gana interesants un aizraujošs, kāds domugrauds, kāds motīvs, kas klausītājus uzrunāja un mudināja aizdomāties par dzīves vērtībām.
Tā Sarma Upesleja stāstīja par savu bērnību un skolas gadiem, cik ļoti viņai nav patikusi gramatika, kā mācījusies pēc stundām, bet tad saņēmusies un nu – ar prieku top dzejoļi. Secinājums – muļķu pasaulē ir diezgan, mums pašiem jācīnās, lai mēs tādi nebūtu!
Augusts Elmārs Rumba par sevi varētu uzrakstīt veselu romānu, bet mazajiem zemītniekiem uzsvēra cik svarīgi ir būt zinošiem, zinātkāriem. Tātad – jāmācās ir vienmēr!
Aivis Briesma stāstīja, ka pašlaik nodevies radošajam darbam. Tas ir grūts, garš un smags ceļš, kurš ejams, lai dzejas grāmata nonāktu pie lasītājiem. Viņa vēlēšanās – Tukuma literātu apvienībā redzēt jaunos dzejniekus – jaunas sejas.
Pēteris Cīmanis pastāstīja par kara laika piedzīvojumiem, par granātām – meitenēm, par klasesbiedru savainojumiem, par to, kā vācieši atņēma jaunos zābakus ejot uz skolu. Viņa secinājums: katrai paaudzei savs liktenis un dotības, bet visām paaudzēm viens kopīgs mērķis – jāmācās. Turklāt Pēteris Cīmanis vienu darbu savā daiļradē bija veltījis tieši Zemītei:
Ir viena vieta.
Ir viena vieta pasaulē,
Tur meži un druvas zied,
Tur ezeri laistās saulītē,
Un čakli cilvēki iet.
Ir viena vieta pasaulē,
Tur vienmēr man gribas braukt.
Tur laipni mūs sagaida draudzība,
Par Zemīti šo vietu sauc.
Dzejas pēcpusdienā izskanēja ne tikai dzejnieku garadarbi, bet arī Ērodejas Kirillovas un Ditas Vēveres dzejas rindas. Bet skolotāja Ilga Šovkovija kopā ar saviem audzēkņiem bija uzrakstījusi poēmu par Zemīti, kuru nolasīja Rita Diduha.
Todien izskanējušās dzejas rindas pauda labestību, mīlestību un dažkārt ikdienas steigā tik iztrūkstošo humora devu.
Bibliotēkas vadītāja Rita Diduha teic, ka Dzejas dienu pasākums šogad izskanēja gaišā, emocionāli daudzkrāsainā noskaņā, meistarīgi saplūstot ar Latvijas skaisto rudeni dabā.
Viens otrs no dzejas daudzveidības tāds manāmi sabozies, un no tā ko dzird, norobežojies – garlaikots izskatās. Bet Zemītē atkal kaut kas noticis, par ko prieks.
Paldies Ērodejai. Lai dalītos ar citiem un veidotu ap sevi gaismas tiltus ir gaisma vispirms savā dvēselē jāuzkrāj. Viņai tas izdodas! Lai mums būtu vairāk šādu gaišu , jauku un aktīvu cilvēku.