22. decembra rīta pusē pa piesnigušām taciņām ceļu pie vientuļiem pensionāriem mēro lieli un mazi rūķi sarkanās micēs – šogad sirmos ļaudis apciemo skolotājas Ilze un Inga ar bērniem, dāvājot kārumu paciņas un pašu skolas bērnu zīmētus kalendārus. Mazie puikas padzied, dzejoļus noskaita, sirmgalvju acīs pa prieka asarai pamirdz un – lai cik grūti laiki, ciemiņu mazajās roķelēs iegulst pa našķim.
Ap pusdienas laiku skolas rūķiem pievienojās pašdarbnieki rūķi, kuri šogad čakli darbojās, vārot, adot un pērkot dāvaniņas bērniem, kam klājas mazliet grūtāk nekā pārējiem vienaudžiem. Dāvaniņas priecēja gan saņēmējus, gan dāvinātājus.
Rosijušās arī aktīvākās pagasta pensionāres – viņu roku adītās zeķes un cimdi sildīs to bērnu rociņas un kājas, kas aizvadīto gadu ar labām sekmēm beiguši.
Gribu pateikt lielu paldies visiem, kuri nepalika vienaldzīgi, kuri piedalījās un padalījās, lai svētku laikā kaut mazliet sasildītu kādu vientuļu vai mazu sirsniņu.
Nu forši.