Ir cilvēki, kuri saikni ar savu skolu saglabā mūža garumā. Protams, ir interesanti satikt savus klasesbiedrus skolas jubilejās vai klases salidojumos, atcerēties senus notikumus, pakavēties atmiņās, staigājot pa skolas gaiteņiem, sameklēt "savu" klasi un apsēsties "savā" solā. Tie ir svētki, tā ir svētku sajūta – esmu piederīgs šai vietai, no kurienes mans ceļš virzījies tālāk un augstāk.
Jāsaka, ka Tukuma E. Birznieka-Upīša skola savus absolventus sagaida ne tikai svētkos, bet arī darbdienās. Skolas saime ar pateicību atceras visus, kas savu artavu deva divu skolas vēsturei veltītu grāmatu izdošanai. Paldies skolas 1961. gada absolventam Edvardam Liepiņam par skolas ķīmijas kabinetam nepieciešamu lietu dāvināšanu pirms vairākiem gadiem!
Bet šī mēneša sākumā viņš, cienījamais ķīmijas doktors, profesors, akadēmiķis, viens no magnētiskās rezonanses spektroskopijas pamatlicējiem Latvijā un tai pat laikā bezgala sirsnīgs, atsaucīgs un vienkāršs cilvēks šī vārda vislabākajā nozīmē skolas saimi pārsteidza pa īstam.
Kādā telefonsarunā pirms pāris mēnešiem uz jautājumu, kā var palīdzēt skolai, atbildēju, ka pamazām sāk īstenoties skolas direktores Ainas Ozerinskas sapnis par skolas muzeja izveidošanu, tāpēc būsim priecīgi par katru fotogrāfiju, priekšmetu, saistītu ar skolas gadiem.
Labi, padomāšot, nekas daudz jau neesot, bet tomēr pārskatīšot savas lietas, varbūt atradīsies kas vērtīgs.
E. Liepiņš skolā ieradās un, lai gan skolas muzejam vēl nav pa piemērotu telpu, bet ir ticība un cerība, ka būs, uzdāvināja daudzus unikālus priekšmetus – savu sasniegumu apliecinātājus ne tikai mācību gadi ietvaros mūsu skolā, bet visā savā dzīvē, kas saistīta ar ķīmijas zinātni Latvijas un pasaules mērogā.
Visu bagāto dāvinājuma klāstu neuzskaitīšu, vien pieminēšu dažus – skolas gadu spalvaskāts ar spalvām, uzslavas raksti par teicamām sekmēm skolā (1954. līdz 1958.), skolnieka apliecība, goda donora apliecības un nozīmītes, daudz un dažāda svara diplomu (vecākā zinātniskā līdzstrādnieka, zinātņu kandidāta, doktora diplomi, medaļas par sasniegumiem ķīmijā (arī starptautiskas), arī Ministru kabineta Goda diploms, t. s. Tēvzemes balvas diploms, ko E. Leipiņš saņēma 2011. gada novembrī.)
Dziļas cieņas un mīlestības apliecinājums vietai un cilvēkam, kas deva pirmās zināšanas un izraisīja interesi par ķīmiju. Un ne tikai. Kas veidoja personību – skolotājiem, skolasbiedriem, videi un laikam. Šis ir labs piemērs mūsu skolas absolventiem (visiem, kuru mācību gadi saistīti ar novada vecāko skolu – Tukuma ģimnāziju, Tukuma vidusskolu, Tukuma 1. astoņgadīgo un Tukuma E. Birznieka-Upīša 1. pamatskolu) pārdomāt un pārcilāt personiskās lietas, un, domājot par skolas muzeju un vēstures liecību saglabāšanu nākamajām paaudzēm, rast iespēju vismaz kādai no tām nokļūt muzeja fondos. Veidosim muzeju kopīgi, lai, pēc gadiem viesojoties skolā, izjustu gandarījumu un lepnumu, ka arī es esmu ko darījis kopīgas lietas labā – muzeja veidošanā.
Pateicība visiem, kuru dāvinājumi jau skolā ir – Alfrēdam Bumbieram, Mārim Grinšteinam, Annai Skangalei, Ernai Rozentālei, Gundegai Reinei, Monikai Bērzs-Bērziņai, Andrim Buiķim, Aleksandram Jemeļjanovam, Andrim Stolbovam u. c.
Par iespējamo sadarbību var zvanīt pa tālruni 63123261 (sekretārei) vai 26700055.
