Ikgadējā J. S. Baha festivāla Latvijā iedzīvinātāja un iniciatore, klavesīniste Aina Kalnciema nu nākusi ar jaunu ideju – rīkot šovasar Jaunmokās starptautiskos baroka mūzikas un dārza svētkus.
3. augustā pils dārzā un kolonu zālē klausītāji varēs baudīt senās mūzikas skaņas gan pazīstamu Latvijas, gan ārvalstu mūziķu izpildījumā. Starp koncertiem iecerēta plaša programma bērniem un bezgala daudzas izstādes ar puķēm, augļiem, medu, ievārījumiem, ar kādu gabalu siera un vīna… Tā būs vasaras svinēšana ar priecāšanos mūzikā, vasaras augļos un vienam par otru. Ko vairāk par svētkiem vaicāju to iniciatorei – A. Kalnciemai.
– Kāda ir jūsu Dārza un baroka mūzikas svētku Jaunmokās iecere?
– Pirmkārt, Latvija ir ļoti skaista zeme. Mums ir ļoti daudz patiesi skaistu vietu. Bet mūsu cilvēki, kas pārsvarā sēž lielpilsētā, ir vēl samērā kūtri. Viņi īsti nezina, neapjauš visas tās skaistās vērtības, ko Latvijas zeme sevī nes, bet viņi ir ļoti priecīgi, ja kāds, piemēram, pasaka priekšā: "Aizbrauc uz Jaunmoku pili! Tur ir tik skaisti! Vasarā, kad tur viss zied un smaržo! Dārzs un visa pils atmosfēra! Tā ir ļoti skaista vieta, kas Tev ir jāredz!" Tie mūsu cilvēki, kas vasarā nesauļojas kaut kur Balī pludmalēs vai neceļo pa Arktiku, viņi parasti sestdienās, svētdienās domā – "Kaut ko vajadzētu darīt! Būtu jātiek pie dabas un ārā!" Tai pašā laikā latvietis arī vienmēr alkst gūt kaut ko skaistu savai dvēselei. Tādēļ es domāju, ja mēs dāvājam viņam tādu iespēju, ka brīnišķīgā vietā var ierasties un pavadīt visu dienu kopā ar savu ģimeni, ar saviem bērniem, ar savu vīru, sievu… Atpūsties, relaksēties. Paklausīties kaut ko ļoti skaistu, kas spēj veldzēt dvēseli un reizē arī iepazīties šīs vietas skaistākajām lietām – ziediem, augļiem. Es domāju, ka šādi piedāvājumi, kas aicina lielpilsētas un arī mazpilsētas iedzīvotājus izrauties ārā no savas rutīnas un pavadīt savu brīvdienu citā vidē un gūt kaut ko ļoti skaistu, šobrīd ir ļoti svarīgi. Un domāju, ka Jaunmoku pils ir viena no tām vietām, kurai noteikti vajadzētu sniegt cilvēkiem šādu iespēju… Rīdzinieki var doties pavadīt brīvdienu virzienā uz Cēsīm, bet var doties arī virzienā uz Tukumu un pavadīt savu laiku mūzikas un dārzu burvībā.
– Un kāda ir tā mūzika, kas klausītāju 3. augustā sagaida Jaunmokās?
– Tā kā es nodarbojos ar seno mūziku, tad tā arī ir mana sirdslieta un tas arī ir tas, ko es piedāvāju. Bet šis arī ir viens no mūzikas novirzieniem, kas sniedz baudījumu reizē ar atpūtu. Šī mūzika neliek klausītājam pārāk saspringt, līdzi pārdzīvot, ciest. Tā ir relaksācija, ko šādā pasākumā gūst klausītājs, un to arī es esmu iecerējusi. Es domāju, tas varētu patikt. Labs piemērs šajā ziņā ir «Senās mūzikas festivāls» Rundāles pilī. Bet Latvijā bez Rundāles ir arī citas skaistas vietas, ir arī citas pilis! Un cilvēks jau meklē dažādību. Es Jaunmoku pilij devu šādu piedāvājumu. Man ir iespēja uz šiem svētkiem uzaicināt tiešām ļoti labus, interesantus māksliniekus – gan no Latvijas, gan no ārvalstīm. Arī šie mākslinieki ir priecīgi koncertēt no akadēmiskās mūzikas vides atšķirīgā atmosfērā un gūt nepiespiestu mūzikas baudījumu. Tā mūziķim varētu būt pozitīva emociju mijiedarbība ar klausītāju. Ja koncerts notiek ārā, skaistā dārzā, tad putnu dziedāšana vēl vairāk papildina flautas skaņas… Šādi mūziķis nav tik koncentrēts un saspringts un no viņa nāk īpaša brīvestības un improvizācijas sajūta. Jebkura mūziķu interpretācija jau ir sajūtu atdeve caur mūziku. Mākslinieka izpildījumu iespaido katra koncertzāle, tāpat mākslinieku ļoti ietekmē publika. Tā ir liela patiesība – ja izpildītājs jūt, ka zāle ir kā krams – naidīgi noskaņota – dziedātājam var pat aizžņaugties rīkle. Koncerta laikā enerģija strāvo vienā virzienā un arī otrā. Ja visi klausītāji ir priecīgi, atbrīvoti, labprāt aplaudē un jūtas ērti, tad arī mūziķis jūtas tāpat. Tā ir pilnīgi cita sajūta muzicēt šādā atmosfērā. Un arī klausītājam tā ir pilnīgi cita sajūta nekā, aizejot vakarā, ziemā koncertzālē.
– Par īpašajiem dārza svētku viesiem. Viņi laikam koncertē Latvijā laiku pa laikam?
– Blokflautas meistaru Mihaēlu Pošu šogad Starptautiskā Baha festivāla klausītāji Latvijā dzirdēja un sajūsmā viņam aplaudēja. Šis austrietis tiešām ir gan ļoti talantīgs, gan arī ļoti atraktīvs cilvēks. Ļoti smaidīgs, vitāls un patiess virtozs flautas spēlē.
Dziedātāju Baibu Bartkeviču un viņas vīru čellistu Pjēru Leju no Francijas Rīgas publika jau arī pazīst no pagājušā gada Baha festivāla. Baibu publika atceras arī no uzstāšanās reizēm dažādos jaunās mūzikas skaņdarbos. Šobrīd arī viņa pastāvīgi dzīvo Francijā. Interesanti svētkos būs arī Latvijas mūziķi – jaunā vijolniece Alise Juška, čellists Ainārs Paukšēns. Īpašu akcentu programmā dāvās arī dejotāji Gunas Ezermalas vadībā.
– Kas ir tie skaņdarbi, ko jūs klausītājiem Jaunmokās piedāvāsiet?
– Programma ir iecerēta, sākot no agrīnā baroka līdz vēlīnajam barokam, kas robežojas ar agrīno klasiku. Svētkos būs dzirdami skaņdarbi, kuru autori ir, sākot no agrīnajiem 17. gadsimta itāļu komponistiem līdz pat Mocartam, 18. gadsimta beigām.
– Izklausās skaists baudījums, gluži kā salda kūka. Un vai nākamgad atkal būs Baha festivāls?
– Baha festivāls ir katru gadu. Es katrā ziņā esmu priecīga, ka viena daļa klausītāju, kas nevar apmeklēt koncertus ziemā, tagad var vasarā atbraukt uz Jaunmoku pili.
– Ir iecere, ka šie Dārza svētki Jaunmokās būs regulāri?
– Es nācu uz Jaunmokām ar savu muzikālo koncepciju, ka šis pasākums varētu kļūt par tradīciju. Tā, kā tas ir noticis Rundālē. Pamazām, es domāju, ka tā arī būs. Katru gadu tas var variēties, pilnveidoties. Un vienmēr jau atradīsies kāda interesanta jauna pieeja…
Ainu Kalnciemu par gaidāmajiem pirmajiem starptautiskajiem baroka un dārza svētkiem Jaunmokās iztaujāja Arnis Šablovskis
P.S. Svētku ietvaros norisināsies arī Dārza svētku Bērnu programma
Visus bērnus rotaļās aicinās klauns, visiem būs iespēja izpausties radošās darbnīcās un piedalīties citās interesantas nodarbēs.
Šajā dienā notiks arī Dārza svētku tirgus, ko pavisam saviesīgu vērsīs Dārznieks – Rūdolfs Plēpis.
