5. martā Bauskas Bērnu un jauniešu centrā notika Zemgales novada audzināšanas un interešu izglītības metodisko izstrādņu skates noslēguma konference – pedagoģiskie lasījumi, kuros piedalījās un tika apbalvoti arī mūsu rajona pedagogi – klašu audzinātāji, direktoru vietnieki audzināšanas darbā, klašu audzinātāju metodiskās komisijas vadītāji, sociālais pedagogs, interešu izglītības pedagogi. No Tukuma rajona skatei iesniegtajiem 34 darbiem novada metodisko izstrādņu skatei tika iesūtītas sešas, kas arī tika godalgotas.
Visi darbi – godalgoti
Zemgales novadā mums ir lieliski rezultāti: četri I pakāpes diplomi – Daigai Elperei (Tumes vidusskola) par darbu «Piederības izjūtas savai skolai nozīme patriotiskajā audzināšanā», Līgai Bierandei (Irlavas vidusskola) par darbu «Interešu izglītības attīstības virzieni izglītības iestādē un pašvaldībā», Evitai Kornai (Tukuma 2. vidusskola) – «Atbalsta personāla sadarbība ar klases audzinātāju karjeras izglītības jomā», Silvijai Ragainei (Zemītes pamatskola) – «Audzināšanas darba plānošanas kārtība un sistēma Zemītes pamatskolā», kā arī divi II pakāpes diplomi – Gundegai Kindzulei (Tukuma Vakara un neklātienes vidusskola) – «Atbalsta personāla darba plānošana un sistēma izglītības iestādē» un Andrai Eimanei (Vānes pamatskola) – «Inovatīvās darba formas interešu izglītības programmu īstenošanā lauku pamatskolā». Visi I pakāpes darbi tiek virzīti tālāk valsts skatei, kā arī to autoriem aicinājumu sadarboties ir izteikusi izdevniecība «RaKa», lai veidotu metodisku izstrādni audzināšanas jomā.
Atvērtajai paaudzei ir citi mērķi un vērtības
Pedagogiem no Aizkraukles, Dobeles, Jelgavas, Tukuma un Bauskas rajona bija iespēja ne tikai iepazīties ar dažādām metodiskajām izstrādnēm, pedagoģiskajiem lasījumiem par tām, bet arī gūt interesantas atziņas lekcijā «Audzināšana izglītības attīstības kontekstā», kuras pauda žurnāla «Skolotājs» redaktore Anita Šmite. Viņa raksturoja šī brīža «Open» jeb "atvērto" paaudzi, kas ir atšķirīga no iepriekšējām, jo tai ir ne tikai citas vērtības un mērķi, bet tā arī izglītošanās procesā ir iesaistāma citādi. Nodarbinātības valsts aģentūra pēc Hansabankas iniciatīvas veica pētījumu «12. klašu skolēnu profesionālo plānu izpēte – OPEN paaudze», kas parāda, ka, mainoties ekonomiskajai situācijai, mainās arī vidusskolas absolventu priekšstati par perspektīvākajām profesijām. 2008. gadā skolēni vairāk izvēlējušies apgūt šādas profesiju jomas: ekonomiku un finanses, būvniecību, kā arī komunikāciju un medijus. Kopumā mazinājusies skolēnu interese studēt tiesību zinātni un veselības aprūpi, bet augusi interese par inženierzinātni, transportu un pārvadājumiem.
Kopumā A. Šmite pēc iepazīšanās ar šo pētījumu secina, ka jaunieši labi izprot šodienas situāciju, ir labi tai sagatavoti. Kā populārākā profesionālās jomas, jauniešuprāt, tiek minēta ekonomika un finanses (ekonomika no ražošanas viedokļa – es veidošu sev mazo uzņēmumu un būšu veiksmīgs, tā kā lielo uzņēmu darbība ir apstājusies, tad jaunieši savu nākotni saredz mazo un vidējo uzņēmumu veidošanā), sociālās un tiesību zinātnes (jaunieši gatavi darbam, kas "iziet" uz sabiedrību, piemēram, tūrisms, un tiesību zinātnes Latvijā vienmēr ir bijušas populāras, piemēram, advokāti, notāri), kā arī būvniecība (jaunieši kā savas darbības nišu šajā jomā saskata Krieviju, Tadžikistānu, Uzbekistānu, jo speciālisti no Latvijas tajās tiek labi uzņemti kā pārstāvji no Eiropas).
Profesionālajai izglītībai – lielāku svaru
Vēl viena no atziņām, ko pauda A. Šmite, ir par ES norādēm, ka līdz 2010. gadam jāmaina attiecība starp skolēnu skaitu, kas mācās vidusskolās un kas apgūst profesionālo izglītību, – šobrīd 64% iegūst vidējo izglītību, bet 36% – profesionālo, bet būtu jābūt otrādai situācijai.
Latvijā ir vajadzīgs izglītots, radošs, uzņēmīgs un aktīvs cilvēks. Agrāk arī kā prioritāte bija izglītotība, radošums, bet uzņēmība nav bijusi aktuāla. Tā ir mūsdienās tik būtiskā drosme – uzņemties atbildību, precīzāk, aktīvi uzņemties savu atbildību tautsaimniecībā. Arī cilvēka aktivitātei kā vērtībai ir jauns segums, tā ir sociokognitīvā aktivitāte, kas nozīmē – es aktīvi eju sabiedrībā ar savām zināšanām.
Šis ir zināšanu laikmets. Tas nozīmē, ka es aktivizēju savas zināšanas sabiedrībā, kas būs aktuāli līdz 2030. gadam. Savas zināšanas, prasmes turpmāk nepieciešams izmantot tautsaimniecības uzplaukumam. Kas tad ir svarīgākas zināšanas, prasmes vai iemaņas? Ir jābūt noteiktai motivācijai, ar vērtību apziņu par to, ko daru (vērtībizglītība).
Kādam būt mūsdienu cilvēkam?
A. Šmite minēja arī jaunākos orientierus 2009. gadam. Latvijā šobrīd ir aktualitātes (prioritātes): izglītības pieejamība (vecumam un dzimumam, iepriekšējām zināšanām atbilstoša, dzīvesvietai pēc iespējas tuvāk un lai būtu cilvēks, kas māca), kvalitāte (vērtēšana, novērtēšana, pašvērtējums) un efektīva līdzekļu izmantošana (materiālie un cilvēciskie resursi).
Ieskicējot idejas turpmākajai pedagogu radošajai darbībai, A. Šmite minēja, ka būtiski būtu rakstīt par to, kādas kompetences bērnam ir un būtu jāveido dažādos vecumos, kādam mūsdienās dažādās jomās būtu cilvēkam jābūt, lai ne tikai izdzīvotu, bet dzīvotu, būtu laimīgs, būtu pats. Tāpēc īpaši līdz 2030. gadam skolās un ģimenēs kā audzināšanas vērtībām būtu jāpievērš uzmanība izlēmībai, ētiskajai pienākuma apziņai, neatlaidībai, drosmei, spēkam un empātijas spējai. Empātijas spēja – tā ir mūsu šodienas dzīves aktualitāte – prasme iejusties otrā. Un kā galvenā vērtība būtu jāakcentē izglītošanās. Cilvēks var pret kaut ko attiekties, ja to saprot un zina, vērtības ir jāizdzīvo, nevis jāiemācās.
Tāpēc, ejot uz zināšanu sabiedrību, kā galvenajai prioritātei būtu jābūt ilgtspējīgai izglītībai visa mūža garumā, jo, kā teicis Čarlzs F. Keterings: "Mani interesē nākotne, jo es gatavojos tajā aizvadīt atlikušo mūža daļu." Mūsdienās, kad runā par krīzi kā iespēju, jāpiekrīt ķīniešu parunai, kura pauž mūsdienās aktuālu domu: “Ja tu domā vienu dienu uz priekšu – ieturi azaidu! Ja tu domā vienu gadu uz priekšu – iestādi koku! Ja tu domā simts gadus uz priekšu – skolo bērnus!" Lūk, mūsu sabiedrības mērķis, kura labā visiem būtu jāstrādā – izglītot jauno paaudzi, jo viņi ir tie, kuriem ir aktuāli domāt par savām nākotnes iespējām. Savukārt pieaugušajiem – ģimenei, skolai, sabiedrībai kopumā – par to, lai mēs šajā laikā, kā teicis Tautas dzejnieks I. Ziedonis, "paietu solīti pretim", nevis tikai "gaidītu šurp nākam".