Atlaidīsim Saeimu, ko pēc tam?

Latvija nonākusi krustcelēs – 13. janvārī mūsu tautai liktenīgajā datumā. Nenovēršamas Saeimas ārkārtas vēlēšanas, jautājums ir, kad, pēc Prezidenta noteiktā termiņa – 31. marta, vai tūlītējas, kā to pieprasa Tautas partija (TP), un kurai tagad piebiedrojas arī Pirmā partija/Latvijas ceļš (LPP/LC).

Jautājums ir, kādā sastāvā tiks ievēlēta jaunā Saeima? Spriežot pēc šī brīža aptaujām, Saskaņas centrs (SC) ir pārliecinoši 1. vietā, ar lielu vairākumu, kamēr koalīcijas partijām pārvarēt 5% barjeru būtu problemātiski. Līdz ar to SC kā lielākajai Saeimas frakcijai vajadzēs izvirzīt Ministru prezidenta kandidatūru un līdz ar to sastādīt Ministru kabinetu (MK). Attiecībā par Ministru prezidentu varētu būt varianti, bet jebkurā gadījumā tas nāktu no kreisajām partijām, jo SC varētu pieaicināt koalīcijā PCTVL un LSP. Šķiet, ka šai kombinācijai vairākuma nepietiks, bet tas būtu uz riska robežas. Pēc sliktākā scenārija mainītos Latvijas attieksme attiecībās ar Krieviju, un ne jau mums vēlamā virzienā. Ne tik radikāli, lai veidotos Piedņestras variants, bet sekas būs jūtamas, ņemot vērā ekonomisko un finansu krīzi, ekonomiskos apstākļus, kad vēlētāju elektorāts var kļūt neprognozējams. Vēl viens aspekts ir ekonomiskā atspirgšana, mainoties gan lēmēj, gan izpildvarai vienlaikus, veidosies varas vakuums. Kas to aizpildīs?! Manuprāt, tādā gadījumā ir jāveido pagaidu jeb pārejas varas institūcijas ar Saeimas un MK pilnvarām, kamēr sāk funkcionēt jaunievēlētā Saeima un tās apstiprinātais MK. Bet – vai šī institūcija būs leģitīma?! Manuprāt, nē, jo to neparedz Satversme, kaut gan šāda situācija būtu jāparedz Satversmē, bet ar stingriem nosacījumiem.
Vēl izskanēja doma veidot Nacionālās saskaņas valdību, bet šajā valdības veidošanas kārtībā es neredzu tam jēgu, jo atkal sāksies partiju andeles. Būtu variants no katras Saeimā pārstāvētās frakcijas deleģēt zināmu deputātu skaitu, noteikti vienādu. To izsaka vārds "saskaņas". Arī Satversme nav māla pika, kuru var veidot pēc šībrīža situācijas. Visām peripetijām ap parlamenta un valdības veidošanu ir jābūt vienam stingram, nelokāmam noteikumam – Latvijai jāgarantē pēctecība solījumiem Starptautiskajam Valūtas fondam u. c. finansu donoriem, ka mūsu saistību izpilde nemainīsies, viennozīmīgi. Sagraut uzticību var ātri, bet atgūt – ir šad tad neiespējami. Lai kā veidotos situācija, kura mainās pa dienām, stundām, būsim ar vēsu prātu, jo ir atkal pienākusi reizi, kad izšķiras Latvijas liktenis.