Šogad novērota maijvaboļu savairošanās atsevišķos Latvijas rajonos. Lauka maijvaboļu paaudze attīstās 4 gados. Ziemo augsnē dažāda vecuma kāpuri un vaboles. Vabole ir iegarena, 22-31,5 mm gara, melna. Taustekļi – vālesveida, brūni, kājas – brūnas. Segspārni ir ar gareniskām šķautnēm, klāti baltiem matiņiem. Kāpurs ir balts, saliekts, kā burtā «C», līdz 60 mm garš, ar 3 pāriem krūšu kāju. Galva un kājas ir dzeltenbrūnas.
Vaboles izlido maijā – jūnijā, barojas ar dažādu augu lapām, īpaši "garšo" ozolu un augļu koku lapas. Vaboles lido vakaros, bet dienā barojas koku lapotnēs. Pāris nedēļas pēc izlidošanas mātītes irdenā augsnē, 10-20 cm dziļumā dēj olas – pa 20-30 vienkopus. Pēc pāris nedēļām atkārtoti dēj olas, viena mātīte pavisam izdēj 60-80 olu. No tām pēc 30-40 dienām izšķiļas 7-8 mm gari kāpuri, kas pārtiek no nedzīvām augu daļām, vēlāk – sīkām augu saknītēm. Zem augsnes sasaluma kārtas pārziemojušiem kāpuriem, nākošajā pavasarī galvenā barība ir augu saknes un citas augu apakšzemes daļas. Lielāko daļu augu tās bojā otrajā, trešajā un ceturtajā vasarā. Ceturtajā gadā tās barojas līdz jūnija beigām (sasniedz līdz 60 mm garumu) un iekūņojas 25-30 cm dziļumā. Pēc apmēram 30 dienām izkūņojas vaboles, tās paliek augsnē līdz nākošam pavasarim.
Vaboles lido vakara stundās, līdz ar krēslas iestāšanos. Tās labprāt lido uz ultravioleto gaismu. Ja gaismas avotu piesedz ar stiklu – lidojošās vaboles pret stiklu atsitas un nokrīt. Uz zemes var novietot trauku ar ūdeni un tādējādi var izķert vismaz daļu vaboļu.
Kāpurus augsnē var iznīcināt tikai mehāniski – ar augsnes apstrādes rīkiem- šķīvjiem, frēzi u.c. Ja maijvaboļu kāpuru augsnē ir daudz, tad lauku vēlams atstāt melnā papuvē, kuru regulāri visu vasaru apstrādā – reizi 2-3 nedēļās.
Nelielās platībās zemenes stāds, kuram sāk vīst lapas, ir jāizrok un jāsalasa uz tā saknēm esošie kāpuri. Vieglākai kāpuru atrašanai var tos pievilināt. 7 – 10 cm dziļā vadziņā ieliekot kartupeļu šķēlītes un pēc pāris dienām vadziņu atraušot, var savākt tur barojošos kāpurus.
Dabiskie ienaidnieki maijvabolēm ir vārnas, krauķi, kovārņi, mājas strazdi, kaijas, skrejvaboles un kurmji.
Pieaugušo maijvaboļu ierobežošanai golfa laukuma zālienos Latvijas augu aizsardzības reģistrā ir iekļauti darbīgo vielu alfa-cipermetrīns saturoši augu aizsardzības līdzekļi. Ozolu apsmidzināšanai maijvaboļu papildbarošanās laikā var lietot darbīgo vielu azadiraktīns-A saturošu insekticīdu. Vabole, ieēdot šo preparātu ar lapām, pēc dienas zaudē ēstgribu un pārtrauc baroties. Nepietiekoši barojusies, tā izdēs mazāk olu un ne no visām izdētajām olām izšķilsies kāpuri. Mežos, parādoties kaitēkļiem, var lietot arī darbīgo vielu deltametrīnu saturošu augu aizsardzības līdzekli.
Kāpuru bojājumus kartupeļos var ierobežot, ja lieto stādāmo materiālu, kas īsi pirms stādīšanas tika kodināts ar kodnēm, kas satur darbīgo vielu tiametoksams un darbīgo vielu kombināciju – tiametoksams, fludioksonils un metalaksils-M.
Priežu, egļu, apšu un bērzu kokaudzētavās un jaunaudzēs maijvaboļu ierobežošanai var lietot dabīgo vielu tiametoksams saturošu augu aizsardzības līdzekli, iemērcot dēstus pirms stādīšanas vai aplejot pēc pārstādīšanas parādoties kaitēkļiem. Pēc izskata līdzīgas un līdzīgi kaitīgas ir arī meža maijvabole un jūnijvabole, bet tās galvenokārt ir kaitīgas meža kultūrām.
smuka vabole, fotogrāfam cepums 🙂
upēs sapali varēs baroties….un pie reizes kāds neuzmanīgāks nokļūs olīveļļas peldē uz pannas…