Valsts Ugunsdzēsības un Glābšanas dienests (VUGD), sākoties jaunajam mācību gadam, pedagogus un vecākus aicina ar bērniem pārrunāt to, kas jādara, lai nepieļautu ugunsnelaimi, un kā rīkoties ugunsgrēka gadījumā.
Kā liecina statistika, visbiežāk bērnu izraisītie ugunsgrēki izceļas laikā, kad nodarbības skolā ir beigušās un bērni atrodas ceļā no skolas vai paši saimnieko, gaidot mājās vecākus no darba, – no 15.00 līdz 19.00. Tiek nodarīti materiālie zaudējumi, un diemžēl cieš arī paši bērni. Pat ja ugunsnelaimē nav gūtas fiziskas traumas, notikušā psiholoģiskais pārdzīvojums var atstāt nopietnas sekas bērna turpmākajā attīstībā.
Ne katru bērnu izraisīto ugunsgrēku var dēvēt par draiskulību. Bērnu nepareizu rīcību ar uguni var veicināt gan zinātkāre, gan pārgalvība, gan neprasme veikt saimniecības darbus.
Sākoties jaunajam mācību gadam, daudziem jaunāko klašu skolēniem jākļūst patstāvīgiem – pašiem jādodas no skolas mājās, pašiem arī jāuzsilda pusdienas, kamēr vecāki vēl ir darbā. Tādēļ šie darbi sākotnēji būtu jāveic kopā ar pieaugušajiem, ļaujot bērnam rīkoties pašam un pavērojot, izstāstot, ko un kā labāk, drošāk darīt.
Skolā bērni var iegūt vispārīgas zināšanas par ugunsdrošību, bet vecākiem šie jautājumi būtu jāpārrunā ar bērniem individuāli, ņemot vērā vecumu un raksturu, kā arī sadzīves apstākļus, piemēram, atkarībā no tā vai mājās ir centrālā vai malkas apkure, vai ēdiens tiek gatavots uz elektriskās vai gāzes plīts utt. Pieaugušo uzdevums ir nevis bērnu nosodīt, bet izglītot, liekot izprast, ka par ikvienu nelaimi jāziņo nekavējoties, jo tad ir iespējams glābt gan cilvēkus, gan īpašumu.
Statistika liecina, ka ugunsgrēkos visbiežāk cieš pusaudži no 10 līdz 14 gadu vecumam un bērni līdz četriem gadiem. Mazie bērni vēl tikai apgūst pirmās dzīves iemaņas, un vecākiem vajadzētu ne tikai mācīt, kā rīkoties, bet arī pieskatīt, un, pat uz mirkli atstājot vienus, raudzīties, lai viņiem nebūtu pieejami sērkociņi vai šķiltavas, lai bērni nevarētu piekļūt pie iekurtas krāsns. Skolas vecuma bērniem jau ir pārliecība par savu prasmi rīkoties ar uguni, taču vēl aizvien nav visu nepieciešamo iemaņu. Turklāt citu bērnu sabiedrībā ir vēlme padižoties ar savu drosmi, kas nereti robežojas ar pārgalvību.
Valsts Ugunsdzēsības un Glābšanas dienests atgādina, ka par bērnu drošību un ir atbildīgi pieaugušie.
