Dabas aizsardzības simtgades pasākumu ietvaros sestdien, 28. aprīlī, Vecmokās notika talka, kuras galvenās varones bija simtgadīgās alejas. Šoreiz tā bija netradicionāla talka, kurā vairākums dalībnieku ne tik daudz čakli strādāja, cik papildināja savas zināšanas par vecu koku nozīmi dabā, to aizsardzību un sarežģīto kopšanu.
Kā uzkāpt kopā visaugstākajā
Visvairāk strādāt šajā reizē nācās arboristam – kokkopim Gvido Leiburgam no SIA «Aleja D», kurš šoreiz ziedoja savu brīvo laiku, lai palīdzētu gan ar padomiem, gan praktiskā veidā – ar zāģi. Viņa vadībā uzzinājām, kā dabā vieglāk pazīt un atšķirt dažādas koku sugas, piemēram, Holandes liepu no parastās liepas vai baltegli no parastās egles. Iemācījāmies, kā pareizi jāapzāģē koks, lai tam pēc iespējas mazāk kaitētu, kā var izmērīt koka augstumu un kādā attālumā no koka stumbra veicami rakšanas darbi, lai nebojātu saknes. Visus dzirdētos padomus nemaz nav iespējams uzskaitīt. Liela interese no vietējo talcinieku puses bija vērojama, kad Gvido demonstrēja, kā visaugstākajā kokā iespējams uzkāpt ar virvju sistēmas palīdzību.
Lai arī praktiskie darbi šajā talkā nebija vissvarīgākie, tomēr garajā liepu alejā, kas sniedzas no Ķīļu kapiem līdz pat Vecmoku muižas drupām, atsevišķi koki šķīrās no zariem, kuri jau bija vai varētu kļūt par bīstamiem. Daudziem kokiem arī tīri vizuāli bija redzams, kuri zari jānozāģē, lai pats koks un visa aleja kopumā izskatītos ainaviski.
Dižkoks – tas nav tikai apgrūtinājums
Padomos, kā alejas kopjamas, ar interesi ieklausījās arī Tumes pagasta pārvaldes vadītāja Lidija Legzdiņa. Viņa apsolīja nākamā gada pašvaldības plānos iekļaut arī aleju sakopšanu. Piedaloties Vecmoku parka un muižas zemes īpašniekiem, viņu īpašumā atradām arī vairākus dižkokus – Holandes liepas un sarkanlapu dižskābaržus, kas bija sasnieguši visai solīdus apkārtmērus. Kā jau daudziem zemju īpašniekiem, galvenais ir apzināties, ka īpašumā esošs dabas piemineklis nav jāuztver tikai kā apgrūtinājums. Tam piemīt gan estētiska, gan kultūrvēsturiska vērtība, un to iespējams izmantot arī kā tūrisma objektu.
Pēc vairāku stundu darbošanās svaigā gaisā visiem lieliski garšoja Lazdu bibliotēkas pagalmā vārītā zupa, par ko paldies jāteic čaklajām saimniecēm un bibliotēkas vadītājai Irēnai Pavlovičai.
Nākamā tikšanās Vecmokās būs 26. maijā, kad aicinām piedalīties velopārgājienā «Simtgadīgie dabas pieminekļi». Vecmoku aleju komplekss ir aizsargājams dabas piemineklis, kam aizsardzības statuss piešķirts 2005. gadā un kura aizsardzību un izmantošanu nosaka Ministru Kabineta noteikumi Nr. 264 «Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi» (16.03.2010.). Dabas pieminekļu, tai skaitā arī aizsargājamo aleju un dižkoku apsaimniekotājiem jāatceras, ka dažāda veida kopšanas darbi un cita saimnieciskā darbība jāsaskaņo ar Dabas aizsardzības pārvaldi.
ja kaķim nav ko darit..viņš …