Svētdien vārda dienu svinēja Annas. Mūsdienās vārds Anna kļuvis mazāk populārs, bet iepriekšējās paaudzēs to meitām lika bieži. Anna ir stiprs un pamatīgs vārds, tāpēc kopš seniem laikiem Annas ir Saimnieču diena. Tās atzīmēšana Pastariņa muzejā nu jau kļuvusi par tradīciju.
Arī šoreiz, gaidot viesus, muzeja saimnieces bija izcepušas gardu maizīti, sakūlušas lauku sviestiņu. Pie virtuves durvīm pat veidojās sastrēgumi, jo apmeklētāji ne tikai gribēja pagaršot maizīti, bet arī nobaudīt pupiņu zupu, kas bija izvārīta amatniekiem.
Amatnieki un pircēji no maliņu maliņām
Apmeklētāji bija mērojuši ceļu no Ādažiem, Olaines, Jelgavas, Kandavas, Tukuma un arī no apkārtnes pagastiem. Cits bija izlasījis informāciju laikrakstos, cits – dzirdējis radio ziņas, vēl citam radi paziņojuši, ka laiks doties uz Pastariņa muzeju svinēt Annas dienu. Viesu pulkā bija arī trīs Annas, un katra no gaviļniecēm saņēma dāvanu no amatniekiem, kas piedalījās muzeja organizētajā tirdziņā. Amatnieki bija ieradušies no Jelgavas, Ogres, Ķekavas, Rīgas un Tukuma. Viņu vezumos bija gan dažādi rokdarbi, rotaslietas un dzijas, gan koka izstrādājumi un keramika. Dažam labam bija arī pa kādam gardumam. Lielu piekrišanu izpelnījās koka cepamās lāpstiņas un dakšiņas, ko darinājis Pēteris Zandbergs no Jelgavas. Viņa darinājumu klāstā bija arī koka dēlīši, paplātes un lielas koka bļodas. Vairākas saimnieces iepirka lielās ievārījuma karotes, bet meitenēm vairāk interesēja tamborētas rotas, kas šogad kļuvušas īpaši populāras. Citas uzmanīgi pētīja rokdarbus, lai pēc tam mājās pašas pamēģinātu uztamborēt peldkostīmu vai cepurīti. Daudzi pilsētnieki pulcējās pie Lauras, kas bija salasījusi un sažāvējusi dažādas tējiņas. Īpaši pieprasītai bija liepziedi no Pastariņa liepas.
Pastariņa spēle un teātris
Kā jau parasti muzejā, arī šoreiz bija daudz ģimeņu ar bērniem un mazbērniem. Viņi tad arī cītīgi izpētīja tikko iekārtoto vecmāmiņas istabu un iemēģināja gan dzijas tīšanu kamoliņos, gan arī izkustināja visas vērpjamā ratiņa detaļas. Apskatīti tika visi pie krāsns izžautie cimdiņi un zeķītes. Mazā Samanta pat bija atradusi dažas baravikas. Darba bija tik daudz, ka gandrīz neatlika laika jaunajai «Pastariņa spēlei». Katrs bērns saņēma mīklas, kuras atminot, atrodamas norādes uz kādu muzeja objektu. Ja izdevās visus objektus atrast un atminēt lielo mīklu, tad jau nopelnīta iespēja piedalīties Pastariņa dienas sacensībās 4. septembrī.
Kad visi jau bija nedaudz piekusuši, Pūres amatierteātra mākslinieki sāka savu jauno brīvdabas izrādi «Sadzīves ainiņas», kuru skatoties, apmeklētāji varēja no sirds pasmieties.
Vēl jau bija daudzas un dažādas izklaides. Visu nemaz nevar izstāstīt. Jābrauc pašiem uz Pastariņa muzeju – ne tikai svinēt dažādus svētkus, bet arī piedalīties katras sestdienas rīkotā īpašā programmā, kur var apgūt dažādus darbus – lasīt ogas un ārstnieciskās tējas, vārīt ievārījumu, žāvēt sēnes, cept bada pankūkas.
