30. septembrī sākas Veļu laiks

Ko visu vakaru pie pirts tā oši šalc?

Nāk mīļi ciemiņi, nāk tāli veļu viesi…

Pār rudeņainiem laukiem sāk velties miglas blāķi un līdzi ar viņiem mūsu sētās ieveļas veļi. Viņi nāk rijā un istabā un ielien sildīties arī pie mūsu sirds…

Kad veļu laikā visa zeme pildīta ar veļiem kā ar pelēku miglu, kad koki raud retas smagas asaras, mūsu domas iet uz pagātni. Visu gadu mēs skrienam lielā steigā, meklējot uzvaru pēc uzvaras. Bet veļu laikā mūsu domas ir pie mūsu sentēviem, savas mātes un pie mūsu pašu gala. Veļu laikā mēs izjūtam, ka mūsos dūc senču asinis un viņi ausīs čukst visdažādākos padomus. Tagadne arvien dzer pie mūsu dvēseļu avotiem. Tie dod spēka zāles un dzen dziļas saknes mūsu mīļajā zemē. Ja kādai tautai ir daudz lielo mirušo, tad viņa pati ir liela, viņai ir daudz kur smelt. Tauta, kas nepiemin sentēvu kapus un viņu darbus, ir no saknes attrūkusi un lido pa visiem likteņa vējiem.

Veļu laiks – klusais laiks. Mūsu sentēviem tas bija laiks no Miķeļiem līdz Mārtiņiem. Kad rijās, šķūņos tika atstāts mielasts veļiem, jo reizi gadā viņi nāca apciemot savas mājas un savus tuviniekus. Un tieši šajā klusajā laikā ikviens latvietis izjuta savu senču tuvumu un mīļumu, un smēlās spēku rītdienai.

Šogad pamēģināsim atdzīvināt sentēvu tradīciju (tā nav aizmirsta visus šos gadus Vidzemes pusē) un veļu laikā, 3. un 4. oktobrī, Tukuma kapsētās notiks Svecīšu vakars, kurā piedalīsies Tukuma pilsētas kultūras nama sieviešu vokālais ansamblis, muzikanti un runātāji. Pirmo reizi svecīšu vakars notiks veļu laikā, taču tas neliedz katram cilvēkam doties uz kapsētu 22. novembrī – mūžības svētdienā, nolikt vainadziņu un aizdegt svecītes, būt visiem kopā dievkalpojumā baznīcā. Katoļu ticības cilvēki kopā būs 2. novembrī, kad ir visu ticīgo Mirušo piemiņas diena. Apciemot savus kapsētās dusošos tuviniekus nekad nav par daudz.

Bet oktobrī vēl ziedēs miķelīši un mārtiņrozes un pirmās salnas būs iekrāsojušas kokus sārtus un košus, un lapa, kas nokritīs pie mūsu kājām, un migla, kas pieskarsies mūsu vaigam, būs veļu pateicība.

Mēģināsim sajust savu senču tuvumu un pateikt viņiem – paldies.

Oktobra veļu migla ir īpaša, un tai cauri var saredzēt tikai tie cilvēki, kas savā garā un dvēselē ir ļoti stipri. Un šo gara stiprumu mums šajā grūtajā laikā vajag visvairāk.

Būsim visi kopā gan domās, gan darbos. Būsim visi kopā sentēvu veļu laikā oktobrī, bet novembrī aizdegsim svecīti mūžības vainagā un gaidīsim gada visgaišākos svētkus – Ziemassvētkus. Uz tikšanos 3. un 4. oktobrī!