Protams, protams, visticamāk ne pasaulē, ne Latvijā, ne arī Tukuma novadā lietas tik drīz vairs pilnībā neatgriezīsies parastajā gultnē… Un tomēr – gan toreiz – pirms diviem gadiem, gan tagad kultūras notikumi provincē ir lielā iespēja. Pat privilēģija. Vieta, kur pasaules skrējiens ir (vai vismaz tā tam vajadzētu būt) nedaudz lēnāks – kur ir iespēja būt nedaudz vērīgākiem, uzmanīgākiem pret saviem līdzcilvēkiem, savu vēsturi un savām saknēm. Vieta, kurā savā ziņā rādīt piemēru citiem…Vieta, kur, tā teikt, veikt garīgos dziļurbumus. Vai tad ne to darīja mūsu novadnieks Imants Ziedonis ar savu «Kurzemīti», pārmērot Latviju un mūsu cilvēkus viņu attieksmē pret vērtībām toreiz, kad arī mūsu pamatvērtības bija tik apdraudētas?.. Tagad jau arī – tikai nu atkal pavisam savādāk apdraudētas. Ar citu spiedienu, ar citu kosmopolītismu, citu (vairs ne sociālistisko, nu jau kapitālistisko) materiālismu.