Noslēdzies kārtējais mācību gads, kad varam atskatīties uz paveikto un izvērtēt – kas izdevies, bet kas vēl jāuzlabo. Kā stāsta vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa, mācības var gūt gan vecāki, gan skolotāji.
16. jūnijā Saeimā tiek lemts par Latvijā nojaucamajiem pieminekļiem.Vēlos izteikt arī savas domas par Artas Dumpes pieminekli Tukuma atbrīvotājiem.
Siltais laiks pienācis ar daudzām pārmaiņām – gan patīkamām, gan tādām, kas drīzāk noved rezignētā apziņas stāvoklī. Bet pagājušajā nedēļas nogalē īpaši ”karsti” gājis te pat Lejniekos – tur tika aizvadītas mūsu «Lejnieku Pavasaris 2022» jāšanas sacensības.
Protams, protams, visticamāk ne pasaulē, ne Latvijā, ne arī Tukuma novadā lietas tik drīz vairs pilnībā neatgriezīsies parastajā gultnē… Un tomēr – gan toreiz – pirms diviem gadiem, gan tagad kultūras notikumi provincē ir lielā iespēja. Pat privilēģija. Vieta, kur pasaules skrējiens ir (vai vismaz tā tam vajadzētu būt) nedaudz lēnāks – kur ir iespēja būt nedaudz vērīgākiem, uzmanīgākiem pret saviem līdzcilvēkiem, savu vēsturi un savām saknēm. Vieta, kurā savā ziņā rādīt piemēru citiem…Vieta, kur, tā teikt, veikt garīgos dziļurbumus. Vai tad ne to darīja mūsu novadnieks Imants Ziedonis ar savu «Kurzemīti», pārmērot Latviju un mūsu cilvēkus viņu attieksmē pret vērtībām toreiz, kad arī mūsu pamatvērtības bija tik apdraudētas?.. Tagad jau arī – tikai nu atkal pavisam savādāk apdraudētas. Ar citu spiedienu, ar citu kosmopolītismu, citu (vairs ne sociālistisko, nu jau kapitālistisko) materiālismu.
11. novembra novakarē lieli un mazi zantenieki pulcējās pie skolas, lai turpinot tradīciju, dotos Lāčplēša dienas atcerei veltītajā lāpu gājienā uz Piemiņas vietu pie ozola. Kā vienmēr, gājienā piedalījās kupls pulks dalībnieku.
Tuvojoties 11. novembrim un Latvijas valsts svētkiem, ik gadu godinām un atceramies tos, kuri cīnījušies par mūsu zemes brīvību, pie apģērba piespraužot sarkanbaltsarkanu lentīti. Lai noskaidrotu, kādas ir jauniešu svētku svinēšanas tradīcijas un izpratne par patriotismu, Biznesa augstskola Turība izveidojusi apauju, kurā aicina piedalīties Tukuma jauniešus līdz 25 gadiem.
Rudens brīvlaiks skolā ne vienmēr nozīmē atpūtu visiem bērniem – tā varētu teikt arī par divām Tukuma Mūzikas skolas flautas spēles audzēknēm – Elēnu Lisovu (3. klase) un Alisi Dubrovsku (6. klase). Abas meitenes godam pārstāvēja skolas vārdu Ogres Mūzikas skolā III Latvijas flautas spēles jauno izpildītāju konkursā «Sudraba flauta» 24. oktobrī, kur piedalījās labākie flautas spēles audzēkņi no visas Latvijas (kopā 73 dalībnieki).
Varētu jau šīs lietas pilsētā neievērot un dzīvot tik tālāk, bet šī taču ir pilsēta, kas tik ļoti pretendē uz smukumu. Tāpēc šīs trīs vietas (bet droši vien, ka ir jau vairāk, kas būtu uzmanības vērtas) manī raisīja pārdomas. Te nav nekādu mēģinājumu meklēt kādu vainīgo. Vien šīs trīs vietas mani izbrīnīja, un varbūt, ka var kaut ko darīt, lai ceļš uz smukumu (tiem, kas to atzīst par augsto vērtību) būtu redzamāks un pilsētā viesi patiesi justos gaidīti.
Kā jūs domājat, ko jūt bērns, kad redz, ka tētis pārtapis par sniegavīru, zirgu vai klaunu? Kad mamma rāda savu meistarklasi lecot ar lecamauklu vai vienkārši, kad ģimene sadodoties rokās ar Latvijas karogu virs galvas iziet visu priekšā?
Tukuma Mūzikas skolas koklētāju ansamblis skolotājas Daces Bleikšas vadībā 24.maijā piedalījās XIX Žemaitijas un Klaipēdas reģionu tautas mūzikas ansambļu un orķestru festivālā, kas norisinājās Tukuma sadraudzības pilsētā Pluņģē.
18. maijā Viesatas upes lokos tika svinēts pavasaris, jeb ko Ūsiņš mums atnesis – kokiem jaunas lapas, zemei zaļu zāli un Pieguļniekiem ugunskura naktis.
Pasākumā bija arī īsti zirgi, ar kuriem daudzi mēģināja draudzēties.
1. maijs kalendāros ierakstīts kā Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena un darba svētki. Tukumā šo dienu svin kā Strūklakas modināšanas svētkus. Šī diena Tukumā ir kā tāds oficiāls pavasara sākums. 1.maijs ir arī tāds neoficiāls aktīvās vasaras sezonas sākums Tukumā.
