Visi, kuriem pabalstu ļoti vajadzēja – nesaņēma!

Jūs jautājat: – Man ir komentārs par publikāciju sociālajos tīklos. Novada domes vadītājs, ja nemaldos, intervijā «Neatkarīgā Rītā Avīzei» [10. jūlijā. – Red.] apgalvoja, ka ārkārtējās situācijā laikā visi novada bērni esot saņēmuši pabalstus. Bet tā nav taisnība! Zinu mammu – vientuļu četru bērnu mammu –, kas bija pietiekusies pirmajam pabalstam (kompensācijai par bērnu ēdināšanu), bet otrai pusei pieteikšanos nokavēja par nedēļu. Pēc tam saņēma Normunda Reča parakstītu atteikumu. Bet, es atvainojos, kā notika apziņošana, ka ir iespēja pietiekties!? Informāciju nosūtīja uz e-klasi! Bet, ja bērni mācās izcili un nav vajadzības visu laiku viņus kontrolēt, kā tad lai uzzina, ka ir iespēja pieteikties pabalstam? Un vai tad nebūtu tikai pašsaprotami, ka tie vecāki, kas jau pabalstam bija pieteikušies pirmoreiz, to automātiski saņem arī otrreiz? Situācija taču mēneša laikā nevarēja tik būtiski uzlaboties! Šai mammai, ko ļoti labi zinu, šī naudiņa bija būtiska un, nedomāju, ka tas bija vienīgais gadījums Tukumā…– šādu bēdīgi vēstījumu uzklausījām rubrikā «Otrdienas sarunas» pirms pāris nedēļām.

Jāpiebilst, ka arī, aptaujājot vēl vairākus skolēnu vecākus, noskaidrojām – ne vienmēr informācija par šo pašvaldības atbalstu tika saņemta arī «e-klasē» vai citā sistēmā, ko nu katra skola izvēlējusies. Personiskā pieredze: par šādu iespēju uzzināju, jo saite uz Tukuma novada mājas lapu parādījās klases «Whatsapp» grupā un arī – tikai par pirmreizējo pieteikšanos.

Tomels uzskata, ka informācijas bijis pietiekoši

Lai vai kā, ņemot vērā, ka lasītājas pārmetums šajā gadījumā izteikts Tukuma novada domei un tās priekšsēdētājam, tieši pašvaldību arī lūdzām situāciju komentēt. Šo pienākumu uzņēmās sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Tomels, kurš gan apstiprināja, jā, tiešām esot dzirdējis – šādas situācijas, kad kāds no vecākiem tā arī neesot uzzinājis par iespēju saņemt pabalstu un vēlāk šis pabalsts atteikts – esot bijušas. Taču vienlaikus sabiedrisko attiecību speciālists noliedza, ka saziņā ar bērnu vecākiem, kam šis pabalsts pienācās, būtu pieļauta kāda kļūda. “Katrs no abās reizēs izmaksātajiem pabalstiem bija vienreizējs, tāpēc arī otrajā reizē uz pabalstu vajadzēja pieteikties no jauna. Novada dome informāciju par pieteikšanos pabalstiem izplatīja gan caur savu mājaslapu, gan caur sociālo tīklu Facebook, gan caur Kurzemes radio, visur arī norādot kontaktinformāciju, kur var griezties neskaidrību gadījumos. Jāņem vērā, ka šāds pabalsts bērnu ēdināšanai bija aktuāls daudzām ģimenēm, tāpēc šī informācija noteikti tika ne tikai pamanīta, bet pat plaši apspriesta visā novadā. Pašvaldība no savas puses ārkārtējā situācijā izdarīja visu maksimālo. Atbildību par pabalstu saņemšanu/nesaņemšanu ir jāuzņemas pašiem bērnu vecākiem,” situāciju komentē J. Tomels. Īsāk sakot, – ja neesat regulārs sociālo tīklu viesis, var gadīties, ka būtiska informācija jūs tā arī neaizsniedz… Kaut tajā pašā laikā, piemēram, Nekustamā īpašuma nodokļa aprēķini ceļu pie maksātājiem atrod gandrīz vienmēr… Sīkāk par šo jautājumus interesēties J. Tomels gan nosūtīja uz Tukuma izglītības pārvaldi, kurai šī pabalsta administrēšanu esot bijusi uzticēta.

Bija iespēja pieteikties sociālajai palīdzībai

Arī Tukuma Izglītības pārvaldē apstiprināja, ka tiešām bijuši atsevišķi gadījumi, kad vecāki pieteikšanos pabalstam nokavēja. Un neesot bijis paredzēts, ka šiem 15 eiro varēs pieteikties vēl pēc noteiktā termiņa, – skaidro Tukuma Izglītības pārvaldes juriste Kristīne Logina. Vaicāta, vai vecākiem, kuri vērsās pēc palīdzības jau novēloti, tika piedāvātas arī kādas alternatīvas, K. Logina piebilst, ka ģimenēm tika izskaidrots, ka ir iespēja vērsties arī sociālajā dienestā.

To, vai tieši šādu ceļu – no Izglītības pārvaldes uz sociālo dienestu – kāda ģimene gājusi, Tukuma sociālā dienesta Sociālās palīdzības nodaļas vadītāja Sandra Pērle pateikt gan nevarēja (būtu jāzina konkrētā ģimene un darbinieks, kas ar to strādājis), taču apstiprināja, ka ārkārtējās situācijas laikā palīdzību tiešām nācies sniegt vairākkārt un dažādu. Viens no veidiem, runājot par ģimenēm, kurās aug skolēni, no 3. aprīļa līdz pat ārkārtējās situācijas noslēgumam ikdienu esot izsniegtas pusdienas ģimenēm, kurām ir piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes statuss. Tāpat pusdienas esot bijušas pieejamas arī ģimenēm bez šī statusa – ja vien sociālais darbinieks sniedza atzinumu, ka šāda vajadzība ģimenē ir. “Procentuāli, šķiet, ka šādu gadījumu, bija pat vairāk,“ skaidro S. Pērle. Vēl viena alternatīva, kā palīdzēt, bijuši krīzes pabalsti. Tukuma novada pašvaldības iedzīvotājiem krīzes pabalsts bija 130 eiro uz vienu personu un 100 eiro uz katru nākamo ģimenes locekli (valsts piešķīra vēl papildus 50 eiro par katru bērnu). Pretendēt uz šo pabalstu bija iespējams, ja, piemēram, ārkārtējās situācijas laikā zaudēts darbs vai arī personām, kas atrodas pašizolācijā, karantīnā, kas arī būtiski ietekmēja iespējas strādāt un pelnīt iztiku.

Aicina izmantot iespēju

Izmantojot situāciju, lūdzām S. Pērli pastāstīt arī par to, kādu atbalstu ģimenes, kurās aug skolēni, var saņemt, sākot nākamo mācību gadu. Šajā gadījumā nekas vēl neesot nokavēts, jo pieteikšanās pabalstiem – gan mācību materiālu iegādei, gan arī naudas balvai, ja bērns sācis savas gaitas pirmajā klasē, sākšoties tikai septembrī (Sīkāk par pieejamiem pabalstiem skolēniem un viņu vecākiem novados lasiet īpašajā laikraksta pielikumā piektdienas, 28. augusta, numurā. – Red.). S. Pērle arī aicināja ģimenes sociālā dienesta sniegtās iespējas izmantot, nevis meklēt citas alternatīvas, piemēram, tā sauktos “ātros kredītus“ u.tml.