Kāda pensionāre no Kandavas vēlējās dalīties pārdomās par veselības aprūpes sadārdzināšanos – ja pensija tikai Ls 100, tad – par kādu ārstēšanos lai runā? Pēc apkures rēķinu nomaksas gulēt slimnīcā pat par Ls 5 dienā nevarētu atļauties!
Varbūt tad labāk, kā vācu laikā – slimiem un veciem iedeva saldu tējiņu, un miers… Bet sāpīgi par jauno paaudzi – kā tie dzīvos? Agrāk skolās Eiropas piens dots, tagad augļus un dārzeņus sola, taču kāds no tiem labums? Importa ābols ledusskapī divus gadus svaigs nostāvējis… Viena vienīga ķīmija! Vai krīzes laikā nebūtu pareizāk iepirkt no zemniekiem vietējos ābolus (tie tagad lēti, jo neviens lāgā nepērk) un sulas skolām dot? Tas noteikti būtu daudz gudrāk un veselīgāk…
***
Domu par to, kā atvieglot šķiršanos no dzīves, izteica arī kāda 70 gadus veca kundze – ja reiz pie ārstiem nevarēs atļauties iet, vai nevajadzētu legalizēt eitanizāciju? Kundze būtu tīri apmierināta par iespēju beigt dzīvi pēc pašas vēlēšanās…