No kādas Zentenes pagasta Jaunpļavu iedzīvotājas saņēmām satraucošu informāciju par melniem tārpiem, kas uzbrukuši Jaunpļavām. Tie esot savairojušies kokos, augļu kokos, ogulājos un visur citur. Iedzīvotāji vēlas zināt, kā ar šīm radībām varētu tikt galā.
Sazinoties ar Valsts augu aizsardzības dienesta vecāko inspektori Dainu Gertu, uzzinājām, ka viņa Jaunpļavās bijusi, paraugus noņēmusi un laboratorijā apstiprināts, ka Jaunpļavās savairojušies ozolu mūķenes kāpuri. Apsekošanā piedalījies arī Valsts Mežu dienesta pārstāvis. Pirms dažiem gadiem līdzīga situācija bijusi Liepājas pusē, kur šie kukaiņi noēduši kokus 40 ha teritorijā. D. Gerta atzina, ka arī Jaunpļavās kāpuru bijis tik daudz, ka izskatījies gluži kā šausmu filmā – tie bijuši lielajos kokos – ozolos, kļavās, bērzos, kā arī augļu kokos, zālē – it visur. Viņasprāt, šādā situācijā neesot citu iespēju, kā vien nogaidīt, lai kāpuri iekūņojas. To apstiprināja arī Valsts Augu aizsardzības dienesta integrētās augu aizsardzības daļas vecākā referente Inta Jakobija.
Viņa pastāstīja, ka šogad kaitēkļi aktivizējušies īpaši – gan zināmie, gan nezināmie: "Šajā gadījumā kaut ko darīt jau ir par vēlu, jo nav tādu Latvijā reģistrētu augu aizsardzības līdzekļu, kas te varētu līdzēt. Tagad jānogaida, kamēr kāpuri iekūņosies, un tad ir cerība, ka turpmākos trīs, četrus gados to te vairs nebūs. Jācer arī, ka nākamā ziema būs bargāka, līdz ar to arī kaitēkļiem nelabvēlīgāka." Vaicāta, kas tagad notiks ar kāpuru apgrauztajiem kokiem, I. Jakobija skaidroja, ka lielajiem kokiem nekas nenotiks; to apliecinot arī fakts, ka pēc ozolu mūķenes uzbrukuma kokiem Liepājas pusē, tie izdzīvojuši. Tiesa, jaunākiem kociņiem kāpuri gan varētu būt nodarījuši gana lielu postu, lai tiem būtu grūtāk pārziemot.
Ozolu mūķene ir kaitēkļu suga, kura pēc patērētās biomasas un savairošanās mērogiem uzskatāma par nozīmīgāko kaitēkli pasaulē, bet, paredzot klimata pasiltināšanos, tā ir viena no potenciāli bīstamākajām sugām nākotnē.
Ozolu mūķene barojas uz vairāk nekā 500 saimniekaugiem – gan skuju, gan lapu kokiem, bet vispiemērotākais attīstībai ir ozols. Mātītes koku tuvumā dēj ovālas, dzeltenīgas olu masas (vienā masā 100 līdz 1500 olu), kuras var atrast uz zaru apakšējām virsmām, uz mizas, akmeņiem, mājām, mašīnām u.c. Olas pārziemo un sāk šķilties nākamā gada maija sākumā. Apmēram divus mēnešus attīstās kāpuri, kas jūnijā, jūlijā iekūņojas.
Tik uz zaļo vidi ar visiem kāpuriem,nekādas ķīmijas ,ļaujiet kukainīšiem dzīvot.
tieši tā. gan jau parādīsies mednieciņi, kas šamējo populāciju biki samazinās. daba visu nokārtos.
Kaut tev pašai tie kāpuri uzbruktu un visu nograuztu,tad ko teiktu,arī ,lai kukainīši dzīvo…čok,čok…