Vai kāds jau ir izpircis zemi zem daudzdzīvokļu mājas?

Ar lūgumu skaidrot, vai Tukuma novadā kāda daudzdzīvokļu māja, kas atrodas uz citam īpašniekam piederošas zemes, ir sākusi šo zemi izpirkt, jau pirms kāda laika redakcijā vērsās laikraksta lasītājs. Viņš stāstīja, ka arī pats dzīvo mājā, kuras zeme pieder citam īpašniekam, tāpēc arī viņi par mājokli maksājot daudz vairāk nekā citi tukumnieki: “Esam ne reizi vien ar mājas kaimiņiem savā starpā runājuši par to, ka vajadzētu zemi izpirkt, taču nevienam nav skaidrības, kas un kā ir jādara, un nav arī neviens bijis tik uzņēmīgs, kas to organizētu. Tagad mēs maksājam nomas maksu, bet, kas zina, cik ilgi tā būs tāda, kāda ir tagad… Ko darīsim, kad tā pieaugs?! Tad būs jākož pirkstos. Televīzijā teica, ka ir tādas mājas Latvijā, kas jau ir uzsākušas zemes izpirkšanu, taču nezinu, vai arī Tukumā to kāds dara. Varbūt varētu kādu piemēru minēt.”

Jūs jautājāt

Vispirms – dzīvokļu īpašnieku lēmums

Kā noskaidrojām sarunā ar Tukuma novada pašvaldības Īpašumu nodaļas vadītājas vietnieci Vinetu Salmani, ne tikai Tukumā, bet arī Irlavā un Engurē ir daudzdzīvokļu mājas, kuru īpašnieki šo procesu ir uzsākuši.

– Tātad – kas dzīvokļu īpašniekiem ir jādara, lai rosinātu zemes izpirkšanu?

– Šo kārtību nosaka likums «Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju», «Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums», kā arī Ministru kabineta noteikumi Nr. 522 «Privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas kārtība». – Tātad – kas dzīvokļu īpašniekiem ir jādara, lai rosinātu zemes izpirkšanu?

Lai uzsāktu procesu, ir jāievēro vairāki nosacījumi: atsavināmai zemei jābūt ierakstītai zemesgrāmatā (uz privātpersonas vai juridiskas personas vārda, kam zemes reformas laikā tika atjaunotas īpašuma tiesības, un to mantiniekiem. Vēl ir svarīgi, lai daudzdzīvokļu dzīvojamā māja nebūtu ierakstīta vienā zemesgrāmatas nodalījumā ar atsavināmo zemi, kā arī – lai kadastra informācijas sistēmā būtu reģistrēti visi dzīvokļa īpašumi un kopīpašuma domājamo daļu kopsumma veidotu vienu veselu.

Ja viss iepriekš minētais ir izpildīts, ir jāsasauc kopsapulce atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma prasībām, kurā dzīvokļu īpašniekiem (pilnvarotajām personām) ir jāpieņem dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums par atsavināšanas tiesību izmantošanu (“par” nobalso vairāk nekā ½ dzīvokļu īpašnieku). Šī sapulce ir jāprotokolē, un protokolā jānorāda skaidri salasāms dzīvokļu īpašnieku (pilnvaroto personu) saraksts ar vārdiem un uzvārdiem, dzīvokļu numuriem un katra īpašnieka balsojumu “par” vai “pret”. Kopsapulcē iesaku arī pieņemt lēmumu par pilnvaroto personu, kura būs tiesīga pārstāvēt dzīvojamās mājas īpašniekus – tas var būt mājas vecākais vai kāda cita persona.

Pilnvarotā persona pašvaldībā iesniedz iesniegumu ar lūgumu pieņemt lēmumu par dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšanu. Iesniegumam pievieno kopsapulces protokolu, zemes robežu plānu ēku būvju uzturēšanai, kā arī norāda savas vēlmes, tātad – vai mājas īpašnieku kopība vēlas izpirkt to zemi, kas šai mājai jau ir iedalīta, vai arī vēlas kaut ko mainīt – lūdz piešķirt mazāku vai lielāku platību, pamatojot, kāpēc pieņemts šāds lēmums.

Komisija izvērtē zemes platību

– Kas notiek tālāk, kad iesniegums nonāk pašvaldībā?

– Zemes īpašumu pārvaldīšanas komisijā izvērtējam, vai daudzdzīvokļu ēkas uzturēšanai noteiktā platība atbilst jau minētajiem MK noteikumiem un teritorijas plānojumā noteiktajiem apbūves noteikumiem. Izvērtējam, vai ir nodrošināta piekļuve, cik daudz zemes nepieciešams ēkas funkcionālajām vajadzībām, piemēram, atkritumu konteineriem, veļas žāvētavām, malkas šķūnīšiem utt., un pieņemam lēmumu. Likums nosaka, ka varam pieņemt divu veidu lēmumus – apstiprināt jau noteikto platību vai pieņemt lēmumu par funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanu. Likums ļauj pārskatīt platības un gala lēmumu pieņemt 2,5 gadu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums pārskatīt dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu. Piebildīšu – ja šīs platības tiek pārskatītas, tas jāveic kvartāla robežās, kas nozīmē – pat ja blakus esošā daudzdzīvokļu māja vēl nav lēmusi par zemes atsavināšanu, mums jāizvērtē arī šīs mājas funkcionāli nepieciešamā zemesgabala platība un robežas.

Vairāk lasāms piektdienas, 24. maija laikrakstā ŠEIT=========>>>>>>>>>>

Komentāri