Vai autobuss mūs nevarētu uzvest Tukuma kalnā?

Labvakar! Zvana jums Zina Smirnova no Ozolpils. Esam gados veci cilvēki un ļoti lūdzam, vai nav iespējams lūgt «Tukuma auto», lai taču apžēlojas par veciem cilvēkiem un autobuss, kas nāk no Slampes 8.30, aizved mūs līdz poliklīnikai. Ir tik grūti ar spieķīti uzkāpt kalna stāvumā. Mēs būtu gatavi par to vienas pieturas braukšanu arī samaksāt. Kamēr uzejam no autoostas kalnā, paiet 45 minūtes. Kājas sāp. Varbūt jums izdodas «Tukuma auto» ļaudis pierunāt, jo visiem jau nav savs auto.

Es jau arī esmu cītīga jūsu laikraksta lasītāja. Sevišķi man patīk redakcijas slejas, tās gan visas izlasu. Patīk arī lappusīte par dārziem un rokdarbiem. Lai avīzei veicas arī turpmāk!
Pateicāmies par laba vēlējumiem un vērsāmies pie «Tukuma auto» direktora Ilgvara Kalniņa, kurš paskaidroja, ka par pārvadājuma maršrutu ir noslēgts līgums, kuru lauzt nevarot. Pat tad, ja vēlētos to līkumu izbraukt, nedrīkstot, jo autobusu kustība tiekot vērota un kontrolēta ar satelītu. Viņš iesaka veciem cilvēkiem sagaidīt pilsētas autobusu un uzbraukt līdz poliklīnikai ar to, lai gan tobrīd Kalniņa kungs nevarēja pateikt, vai no Slampes pienākošā autobusa laiks saskaņots ar pilsētas autobusa atiešanas laiku.
Kaut gan rajona padome pamazām lietas nodod novadiem, vērsāmies pēc padoma pie atbildīgās rajona padomes speciālistes Santas Bumbures, kura līdz šim ir kārtojusi autobusu satiksmes lietas un tās labi pārzina. Viņa tomēr viesa nelielu optimismu, jo teica, ka pašlaik vislabāk būtu vērsties ar ierosinājumu Rīgas Reģiona attīstības aģentūrā un maršruta pagarinājumu varot panākt. Tā kā aģentūra vēl iedzīvotājiem ir pasveša un tālu, tad visvienkāršāk būtu vērsties vietējā pagasta pārvaldē, kura jautājumu virzītu tālāk.
Lai «Ceturtdienas sarunu» ierosinātājiem aiztaupītu jaunas neērtības, vērsāmies pie Slampes pagasta teritorijas pārvaldes vadītāja Visvalža Girgensona. Viņš bija visai rezervēts. Mums nācās stāstīt, ka, piemēram, no Apšu ciema autobuss nebrauc uzreiz uz autoostu, bet met līkumu gar poliklīniku. Tāpat taču varētu braukt arī no Slampes pienākošais autobuss. Tad Girgensona kungs teica, ka agrāk to bijis nokārtot vieglāk, atlicis vien sarunāt ar Kalniņa kungu. Tagad jāvēršas oficiāli ar iesniegumu citās iestādēs. Neesot arī zināms, cik cilvēkiem nepieciešams, lai autobuss brauktu uz poliklīniku. Ja iedzīvotāji ar iesniegumu pagasta pārvaldē vērsīšoties, tad jautājumu risināšot. Jautājām, vai berz iesnieguma nevar, mēs, žurnālisti taču tagad vēršamies pie amatpersonām… Turklāt varētu jau amatpersonas pašas aprunāties ar saviem iedzīvotājiem, lai noskaidrotu, kas viņiem vajadzīgs, un piedāvāt palīdzību. Diemžēl birokrātija mums zeļ pilnīgi visos līmeņos, bet viens gan ir skaidrs – rast labvēlīgu risinājumu tam, lai autobuss aizvestu pasažierus līdz poliklīnikai, ir iespējams. Viss atkarīgs no amatpersonu, turklāt vietējās pašvaldības amatpersonu – ieinteresētības.