Par “vienībām“ un pašvaldības zemi

Atkritumu vienība – tās daudzums uz vienu civēku

Redakcija: par atkritumiem un līgumiem komentāru sniedza apsaimniekošanas uzņēmuma SIA «Komunālserviss TILDe» vadītājs Aldis Siliņš. Viņš skaidroja, ka rēķinā norādītās “vienības“ būtībā ir konkrēts savākto atkritumu daudzums (vai nu daudzdzīvokļu mājā vai ciemata teritorijā, ja ir kopīgie konteineri), kas tiek izdalīts uz katras mājsaimniecības iedzīvotāju skaitu. Izvešanas reizes gan katrā vietā atšķiras – ir, kur tas tiek darīts reizi mēnesī, ir kur – katru nedēļu, un tad ir viens mēnesi gadā, kad ir piecas atkritumu izvešanas reizes. Bet līgums ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu «Piejūra» slēdz tikai SIA «Komunālserviss TILDe», nevis katrs dzīvoklis vai māja atsevišķi, un tālāk jau uzņēmums darbojas kā rēķinu administrators – tos piestāda iedzīvotājiem, iekasē naudu un nodod tālāk, skaidro A. Siliņš.

Līgumi jānoslēdz

Savukārt par apsaimniekošanas līgumiem… Tiem gan jābūt noslēgtiem ar katru dzīvokļa īpašnieku atsevišķi, kaut gan, atzīst «Tilde» vadītājs, vēl arvien tiešām ir tādi līgumi, kas stāv neparakstīti. Iemesli ir dažādi, bet visbiežākais – dzīvoklim kādā brīdī ir mainījies īpašnieks. Un, ja līguma nav, iedzīvotāji tiek aicināti vērsties uzņēmumā (tālrunis: 27756510), tad līgums tiks sagatavots un nosūtīts parakstīšanai uz pagasta pakalpojumu centru, kur uzņēmuma kases arī šajā ārkārtas laikā turpina strādāt katru pirmdienu no 13.00 līdz 16.00.

Ēkas piederība jāpierāda ar dokumntiem

Savukārt ar jautājumu par īpašumiem vērsāmies Tukuma novada domē.

Tur tika skaidrots: lai pavisam precīzi pateiktu, kāda situācija ir ara īpašumtiesībām, būtu jāzina arī precīzā adrese. “Pieņemu, ka runa varētu būt par «Džūkstes kūtiņām», kur uz pašvaldībai piederošā zemesgabala atrodas 13 kadastra reģistrā fiksētas ēkas, bet dabā, iespējams, ir pat vairāk,” sazinoties ar Nekustamo īpašumu nodaļas speciālistiem, bija noskaidrojis sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Tomels. Tika arī skaidrots, ka šajā gadījumā ar dokumentiem, kas apliecina ēkas nonākšanu īpašumā par pajām, var gadīties, ka nepietiek, jo ir jābūt arī pašu ēku pierādošiem dokumentiem. Kā nosaka likums «Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu Zemesgrāmatās», šādi dokumenti par noteiktām būvēm var būt dažādi. Piemēram, likuma 17. panta 1. punktā noteikts, ka var iesniegt “valsts arhīva izziņu par ēku (būvju) vai zemes piederību 1940. gada 21 .jūlijā, ja ēkas (būves) celtas līdz 1940. gada 21. jūlijam”; 8. punktā: ”izrakstu no saimniecības grāmatas vai saimniecību uzskaites kartītes, ko izsniedzis valsts arhīvs vai pašvaldība un kas apliecina ēku (būvju) iegūšanu sakarā ar likumā noteiktajām mantiskajām attiecībām kolhoznieku sētā” u.tml. Kurš gadījums konkrēti attiecas uz īpašumiem Džūkstē, gan visprecīzāk varēs izskaidrot būvvaldē. “Pašvaldība šo situāciju var risināt tikai kompleksi ar visiem ēku īpašniekiem kopā un klātienē. Tāpēc šobrīd vienīgais risinājums ir sagaidīt Covid-19 radīto ierobežojumu beigas, un tad ar visiem ēku pierādošiem dokumentiem vērsties pie pagasta pārvaldes vadītājas un Tukuma novada būvvaldē, lai saprastu, kāds risinājums ir iespējams,” tā J. Tomels.