Jautājums par latviešu valodas tīrību jūsu laikrakstā. Nu, piemēram, kā jūs domājat – vai vārdi "kolēģis" un "darbabiedrs" apzīmē ko atšķirīgu? Bet līdzjūtībās jūsu avīzē bieži vien parādās vārds "darba kolēģi", tāpat arī divdabju teicieni netiek atdalīti ar komatiem. Un, kā jūs domājat – vai vārdu "Dievs" jāraksta ar lielo vai mazo burtu? Piemēram, Vītols vienmēr to raksta ar lielo burtu, savukārt, Vents Dubrovskis tādā vārdu salikumā, kā, piemēram, "dievs, pasarg" lielo burtu nelieto, kaut tā taču ir uzruna! Dievs taču jebkurā gadījumā ir viens, un manas kristieša jūtas tiek aizskartas, ja netiek lietots lielais burts.
«Neatkarīgo Tukuma Ziņu» redaktore Ivonna Plaude: "Ar nožēlu jāpiekrīt – patiesi nereti ikdienā mūsu valodā un arī publikācijās ir vērojama Jūsu minētā liekvārdība, ko, protams, cenšamies, cik nu pamanām, skaust. Citādi tas ir ar sludinājumu tekstiem, kurus ne vienmēr labojam, īpaši, ja tie tiek iesūtīti elektroniskā formātā.
Par vārda "Dievs" rakstību. Jā, jaunākajās vārdnīcās šis vārds vienmēr tiek lietots ar lielo sākuma burtu, to zinām, bet… Jāatzīst gan, ka vārda `dievs` lietošanas jēdzieniskā (semantiskā) nozīme mūsdienu latviešu valodā tomēr nav viennozīmīga. Un, tieši no reliģiskā viedokļa raugoties, lai Dieva Tā Kunga vārdu "nelietīgi nevalkātu", reizēm tomēr šo vārdu rakstām ar mazo burtu, jo, piemēram, izteikums "Lai dievs nogrābstās!", šķiet, arī būtu šādas "nelietīgas" valkāšanas piemērs. Tieši tāpat formālajā uzrunā "dievs, pasarg" nelietojam lielo sākuma burtu. Tāpēc, lai neaizskartu ticīgu cilvēku reliģiskās jūtas. Un vēl – reliģiskā pārliecība vai tās neesamība tomēr ir katra demokrātiskas sabiedrības cilvēka, tai skaitā žurnālista brīva izvēle, tādēļ rakstos, kur tiek pausts viedoklis, piemēram, «Redakcijas slejās» tiek respektēta rakstītāja izvēle.
Jebkurā gadījumā – atvainojamies Jums un ikvienam lasītājiem, ja kāda no laikraksta publikācijām ir Jūs kaut kādā ziņā aizvainojusi."