It kā jau sīkums, bet tomēr. Izlasīju jūsu avīzē par šoferiem, kas neņem autobusā jaunās māmiņas ar ratiņiem un man gribējās pastāstīt par tieši pretēju atgadījumu.
7. augustā braucu 13.00 autobusā, kas iet no Džūkste uz Tukumu un, kā reiz, iekāpa kāda māmiņa ar ratiņiem. Autobusiņš maziņš, ratiņi – neizjaucami, kā arī citi pasažieri vēl bija jāielaiž un tad nu šoferītis paņēma ratiņus pie sevi, pieskatīja, cēla virs galvas, kad vajadzēja palaist kādu pasažieri. Tas bija tik ļoti aizkustinoši – liels paldies viņam par to!
Viens no pozitīvajiem šoferīšiem!
Rakstām šādus piemērus biežāk, jo savādāk mums pārsvarā tik nelāgi raksti, šais drūmajos laikos!
patīk man tās labās ziņas. uzreiz lustīgāk dzīvot.