Man iemīļota ogu, sēņu un arī atpūtas pastaigu vieta ir mežs ap Sekļa ezeru. Taču reiz tur satiku kādu vīrieti ar suni, kurš brīdināja, ka šis ir privātais mežs un tāpēc, lai es te nestaigājot. Vai tiešam šis mežs gar Sekļa ezeru ir privātais mežs? Kā es to varu zināt?
Valsts mežā dienesta konsultāciju un pakalpojuma centra Tukuma nodaļas vadītājs Dzintars Laivenieks atbildēja, ka likums paredz – privātā meža īpašniekam savs mežs ir jānorobežo no pārējā meža tā, lai tas būtu redzams un tikai tad viņš var liegt cilvēkiem šo mežu apmeklēt. Dz. Laivenieks: "Drīz būs iemērīts un zīmes saliktas arī valsts meža, tad arī vieglāk būs atšķirt privāto mežu no valsts meža. Taču, kā jau minēju, kamēr privātais meža īpašnieks savu mežu nav norobežojis ar žogu, uzrakstiem vai kā citādi, lai tas būtu redzams, tā ir brīvi pieejama vieta"
Interesējāmies arī a/s «Latvijas valsts meži», vai patiešam pie Sekļa ezera ir arī privātais mežs. Kā noskaidrojām, tad visapkārt Sekļa ezeram ir valsts mežs, bet ir viena vieta ezera dienvidrietumu pusē, kur privātais mežs pienāk puskilometra attālumā no ezera. Taču, ja tas nav ierobežots ar žogu vai norādēm, ka tas ir privātais mežs, kurā nedrīkst uzturēties, tad atpūtnieki – sēņotāji un ogotāji – droši var staigāt pa šo mežu.