– Var jau būt, ka man tāds muļķīgs jautājums, bet es tiešām vēlos zināt – vai skolotāju profesijai ir kāds vecuma cenzs? Lieta tāda, ka mans mazdēliņš šogad mācīsies 4. klasē un viņa skolotājai ir 70 gadu… Protams, protams, vecam cilvēkam ir dzīves gudrs skatījums uz visām lietām, tomēr – bērni ir bērni, īpaši šādā vecumā…
– Man gribētos ko pateikt par policijas darbu. Jūsu laikrakstā tikko bija publicēta saruna ar policistiem, bet vēl nesen – 8. jūlijā Tukuma rajona virsprokurors Aigars Bičušs intervijā izteicās, ka policijai esot 100 veco lietu, kuras nav izmeklētas.
– Esmu pamatskolas skolēna māmiņa, un mani, tuvojoties 1. septembrim, ļoti uztrauc bērnu drošība uz ceļiem. Dzīvojam Smilšu ielas rajonā, un, tāpat kā vairums bērnu, arī manējais uz skolu – 2. vidusskolas sākumskolu Spartaka ielā – dodas pa Asteru ielu.
– Esmu neapmierināta ar to, ka Raudas ielā, pa ceļam uz Ozoliņiem, pirms Rožu ielas, pāri gājēju celiņam (jo par ietvi to var saukt nosacīti) saauguši krēķi. Lai tiem paietu garām un neriskētu pakļūt zem kādas automašīnas – ir gandrīz vai jālien cauri krūmiem. Turklāt pašlaik zeme ir pilna ar krēķu ogām, tādēļ iešanu vēl apgrūtina pamatīga izšķīdušo ogu putra.
– Es dzīvoju Jūras ielā, Engurē. Māja atrodas ceļa malā. Pa šo ceļu brauc smagās automašīnas ar baļķu un grants kravām. Gandrīz neviena automašīna neievēro atļauto braukšanas ātrumu. Mašīnas brauc ar lielu troksni, rībina māju tā, ka mājā rodas plaisas. Nav iespējams ne naktīs gulēt, ne vakaros pēc darba atpūsties. Turklāt tādējādi tiek bojāts arī mans īpašums – māja. Arī šoseja ar ātro braukšanu un smagajām kravām tiek izdauzīta. Dzīvoju Engurē 27 gadus, bet tik intensīva satiksme cauri ciemam nekad nav pieredzēta.
Kā jau katra vērienīga projekta realizācijas laikā, blakus priekam un slavētājiem netrūkst arī kritisku vērtētāju. Lūk, pāris iebildumu par projektu (vai vairākiem), kas tiek realizēti Rīgas ielā. Abas sūdzības uzklausītas, veidojot rubriku «Ceturtdienas sarunas».
"Paskatieties, kāds man brīnumzieds uzziedējis!" Balva Vaļuka aicina ļaudis, lai lūko lilijas ziedu, kas uzplaucis kādā no Degoles pagasta Vienības mazdārziņiem. Balvas kundze pavasarī liliju sīpoliņus pirkusi Tukumā.
– Pie Melnezera izliktas informācijas plāksnes, kurās norādīts, kā uzvesties pludmalē un kur atrodas tualete. Plāksnītes pie koka pienaglotas ar naglām. Es domāju, ka vajadzētu izdomāt citu veidu, kā tās pielikt, varbūt pie kāda kāta un tad to iespraust zemē, bet pienaglot pie koka nav labi.
– Kurzemes ielā, kur jau ierīkota ietve un veloceliņš, ievēroju, ka tas no vienas ielas puses pārlec uz otru. Un tā divas reizes. Kāda gan jēga no satiksmes drošības projekta (ja atceros, tāds bija ERAF projekta nosaukums), ja tagad braucējam jāšķērso maģistrālā iela, turklāt – divas reizes.
– Mans jautājums ir par celiņu starp bērnudārzu «Pasaciņa« un Sarkano Krustu – vai tur nekad nebūs normālas iešanas? Šajā vietā palicis pavisam neliels gabaliņš, kas ir izskalots; taciņas vidū ir grāvis, akmeņi, tā ka kājas var izlauzt. Domāju, tur taču daudz līdzekļu nevajadzētu – varētu kādus ķieģelīšus vai ko citu tamlīdzīgu salikt.
Redakcija saņēma vēstuli no pasažieres, kura mēro ceļu no Tukuma uz Tumi. Viņa apraksta gadījumu,
– Kas notiek ar graustu Baznīcas un Pasta ielas stūrī? Tas ir kā kauna traips visai pilsētai. Vai gaidīsim, kad tas uzkritīs kādam uz galvas?! Ir taču iespējams, ka tiešu tur, tās lupatas dedzinot, var izcelties ugunsgrēks? Tur jau nemaz nevajag vietā neko atjaunot, vislabāk, lai paliek kāds zaļš stūrītis.
