Lasītājs jautā

Labs darbs jāpadara līdz galam

– Vēl vēlos sūdzēties par pamesto, klaiņojošo kaķu barošanu. Vēroju ceļu uz savu dārzu Laustiķī. Saprotu – minkas noplukuši, badā, suņu, kaķu sakosti, tantes aiznes pieniņu trauciņā, bet trauciņš paliek turpat, uz ceļa; aiznes barību maisiņā, bet maisiņu turpat nomet. No vienas puses labi – pabaro kaķēnus, bet no otras? Vecāki cilvēki pārmet jauniešiem, bet kādi ir paši?


Jāmēģina izskaidrot

– Vai vecāki seko līdzi tam, kur viņu bērni iztērē kabatas naudu? Konkrēti runāju par namu sienu aprakstīšanu un apzīmēšanu. Flomāsteri taču maksā naudu!


Kāpēc nokalst koki?

Esmu ievērojusi, ka ceļu malās jaunās priedītes tā savādi nokaltušas – zaros pie stumbra visas skujas kļuvušas dzeltenas. Ievēroju arī, ka gobas un oši daudzos parkos visā Latvijā ir nokaltuši. Kas ar šiem kokiem notiek?

Par garāžu apsaimniekošanu

Man būtu vairāki jautājumi par garāžu kooperatīvu «Spartaks». Vēlējos uzzināt, kad beidzot tiks likvidēts tas bardakas? Pirmkārt, agrāk te bija konteineri, kurus izveda vismaz vienu vai divas reizes nedēļā, bet tagad atkritumi tajā vietā tik krājas. Garāmejošie skolēni te iemet sērkociņu un, cik tur vajag, lai aizdegtos arī kādā garāža? Otrkārt, arī lapas teritorijā netiek nogrābtas. Un, treškārt, es gribētu uzzināt, kur paliek apsaimniekošanas nauda, ko mēs – garāžu īpašnieki – maksājam. Mēs maksājam Ls 20 gadā, ieskaitām naudu kontā, bet kas to izņem un kādiem mērķiem izlieto – nezinām, jo jau sen nav bijusi kooperatīva pilnsapulce?

Vai bija labi slēgt tualeti?

Pēc tam, kad publicējām informāciju par Brīvības laukumā esošās sabiedriskās tualetes slēgšanu, uzklausījām vairākus viedokļus par šīs rīcības lietderību.

Kur palikuši saraksti un parastie telefoni?

Te jums zvana no Irlavas. Man ir divi jautājumi, kurus gribētu jums lūgt noskaidrot, pirmkārt, kāpēc pie pieturas nav uzlikti autobusu atiešanas laiki un kāpēc nekur nav uzrakstīts, kā var sazvanīt mediķus, policistu utt. Tagad visur tiek rakstīti tikai mobilie tālruņi, bet kur tad palikuši parastie numuri?

Mēs gribam satikties savā skolā!

Esmu Grenču skolas absolvente. Skolu absolvēju pirms 40 gadiem. Lasīju, ka mani skolasbiedri satraukušies, ka vairs nebūs iespēju satikties. Ziniet, arī mani tas satrauc, un zinu, ka vairs neesmu viena, kuru šī problēma nomoka. Varbūt varētu šo tikšanos skolēniem un skolotājiem vēl sarīkot, kamēr ēka netiek izmantota citiem mērķiem. Zinu, ka būtu daudzi cilvēki, kas noteikti gribētu piedalīties.

Pērciet biļetes, ja negribat zaudēt autobusus

– Varbūt avīzē vajag parunāt par to, ka daudzi pasažieri, kuri kāpj ārā no sabiedriskā transporta, atdod savas jau izmantotās biļetes šoferim atpakaļ. Un viņš, visticamāk, tās dod citiem pasažieriem. Vai tiešām šie cilvēki nesaprot, ka biļete ir arī uzskaites mehānisms, lai zinātu, cik pasažieru konkrētajā maršrutā brauc? Atdodot biļeti atpakaļ, viņi faktiski sevi no šī skaita izsvītro.

Tikko slēdza daudzus autobusa maršrutus. Droši vien kaut neliela daļiņa vainas jāuzņemas arī šiem braucējiem, jo viņu brauciens vispār netika uzskaitīts. Ja pienāks brīdis, kad gribēs slēgt arī kādu pilsētas autobusu reisu, visi brēks, tanī pat laikā paši dara visu, lai samazinātu braucēju skaitu. Lauku maršrutos cilvēki ir "pieticīgi" un saka: "Man jau biļetīti nevajag", bet pilsētā vienkārši noliek to šoferim. Es ar autobusu braucu divas reizes dienā un to redzu, bet, cik šādu reisu dienā ir?

Nomesti no tilta, bet viegli krituši?

Šonedēļ vienā no interneta portāliem izskanēja Tukuma policijai adresēti apvainojumi par to, ka nekas nav darīts, lai atklātu vainīgos, kas šovasar Tukumā no Durbes tilta nogrūduši divus puišus – pusbrāļus.

Neizskatīto lietu skaits normas robežās

Vēl augustā rubrikā «Ceturtdienas sarunas» tika uzdots jautājums par to, kam ticēt – vai policistiem, kas par savu darbu labu vien runā, vai rajona virsprokuroram Aigaram Bičušam, kurš apgalvo, ka policijā vēl no iepriekšējiem gadiem esot 100 neizmeklētu lietu pārpalikums? Tāpat lasītājs lūdza nosaukt vārdā tos iecirkņa inspektorus vai izmeklētājus, kas slikti strādā… Konkrēti.