Lasītājs: – Gāju uz Izglītības pārvaldi interesēties par auklīšu kursiem, taču tālāk par sekretāri netiku. Viņa teica, ka varot visu paskaidrot, taču reāli neko nepaskaidroja un arī pie darbiniekiem nelaida. Tagad, kad vīruss atkal ir aktivizējies, būs daudz lielāks pieprasījums pēc auklītēm, taču tā arī par kursiem neko noskaidrot nevarēju. Bija solīts, ka kursi būs, taču – kad, neviens tā arī nav varējis paskaidrot.
Redakcijā vērsās kāds Kurzemes iela iedzīvotājs, kam šobrīd lielākā ikdienas problēma, patiesībā ir visas mājas problēma, un konkrēti – tie ir prusaki. Viņš pastāstīja, ka esot jau zināms, no kura dzīvokļa šie kukaiņi vairojas. Un neesot jau arī tā, ka nav ar tiem cīnījušies – pavasarī izindēta visa kāpņu telpa, bet rudenī – augusta beigās – arī dzīvoklis, kurš patiesībā esot pašvaldības īpašums un tiek izīrēts kādai ģimenei. Un vīra jautājums bija: vai tiešām pašvaldība nevar tikt galā ar problēmu, jo viņa ģimene jau vienu reizi par savu naudu šo izindēšanu ir veikusi, bet rezultāts – nekāds, jo blakus dzīvoklī atkal un atkal parādoties šie kukaiņi.
Lasītājs jautā: – Esmu vecs cilvēks un dzīvoju Jauntukumā, diezgan regulāri rakstu vēstules un parasti tās iemetu pasta kastītē, kas bija izvietota pie mūs veikala «Mego». Esmu arī redzējusi, ka te regulāri piebrauc pasta mašīna, kas sūtījumus savāc. Bet vakar (5. oktobrī) man nācās piedzīvot nepatīkamu pārsteigumu – vēstuli nebija, kur iemest, jo pasta kastītes vairs ierastajā vietā nav. Zvanīju uz pastu, bet tur man teica, ka tā nevar būt, ka tā ir kāda privāta patvaļība un tamlīdzīgi. Tā kā ēkā, kur darbojas «Mego», atrodas arī SIA «Jauntukums» apsaimniekotāju kantoris, zvanīju viņiem. Bet – atkal nekā!
Lasītājs jautā: Zvanu kādas pensionētas skolotājas vārdā. Viņa dzīvo pašvaldības vienistabas dzīvoklī Jauntukumā, kur tikko mainīja ūdensskaitītāju. Vīri sacīja, ka viņiem nav jāmaksā, bet jāiet uz SIA «Jauntukums» kasi, kur jāmaksā 24 eiro. Bet gribējās noprecizēt, vai par skaitītāja maiņu pašvaldības dzīvoklī jāmaksā īrniekam?
Pēc tam, kad sociālajos tīklos «Neatkarīgās Tukuma Ziņas» publicēja engurnieku Skolotāju dienai veltīto deju (virtuālajā pasaulē zināms kā «Jerusalema» izaicinājums), tukumnieki komentāros sāka interesēties – kāpēc nekas tāds nenotiek pašu pilsētā? Jo tāds taču bija paredzēts! Proti, tukumniekus virtuāli izaicināja dobelnieki, kas apņēmās kopīgi padejot rīt – 3. oktobrī. Savukārt tukumnieki tālāk mudināja dejai pievienoties baušķeniekus un salaspiliešu.
Lasītājs jautājat: – Aicinām jūs palīgā, lai noskaidrotu, kāpēc pie mums Lestenē tik ļoti smird. Tik traka smaka, kāda ir tagad, sen nav bijusi, bet nav neviena, ar kuru par to runāt, jo kam gan interesē tādi lestenieki?! Tomēr mēs gribētu zināt, vai tiešām tai biogāzes stacijai nav jārūpējas par to, lai šīs smakas mazinātu. Mēs arī zinām, ka tā nav fermas smaka, pie kuras esam jau pieraduši, bet gan tāda īpaši riebīga.
Vakar, 21. septembrī, pamanījām, ka Durbes parkā atkal kāds strādā un ka tiek cirsti un zāģēti krūmi, kas, kā bijām novērojuši, pirms neilga laika jau tika sakopti. Uz vietas noskaidrojām, ka darbus parkā veic SIA «Mežasīļi».
Pagājušā nedēļā saņēmām kādas lasītājas jautājumu: “Šobrīd notiek dzelzceļa pārbrauktuves remonts «Tukums I» stacijā. Protams, labi, ka būs uzlabojumi un ka kaut kas notiek. Taču, šķiet, ka nedaudz nav padomāts par gājējiem. Braucot ar auto, problēmu praktiski nav, tāpat, ja brauc ar sabiedrisko transportu, kaut arī jārēķinās, ka tas kavēs. Taču vai tiešām, arī ar kājām ejot, ja nepieciešams no Jauntukuma mikrorajona nokļūt stacijā, jāiet apkārt pa Durbi?”
– Mūsu ģimenei ir kāds neskaidrs jautājums, un varbūt jūs varētu noskaidrot, kā īsti ir? Mani mazbērni mācās vienā no novada skolām, viņu tētis strādā Norvēģijā, kas šobrīd, tāpat kā, piemēram, Lietuva, ir tā sauktajā “dzeltenajā zonā”. Tētis atgriezies uz laiku mājās un, saprotams, lieki laukā neiet – ievēro pašizolāciju. Mazākais mazbērns apmeklē arī bērnudārzu, taču ar skolu mazliet ir nesaprašanās. Vai tad noteikumi paredz, ka arī bērniem obligāti mājās jāsēž tās 14 dienas? Vismaz tā daži skolotāji uzskata; tāpat arī citi bērni par manējiem runā, ka viņiem jāsēž mājās (gan jau vecāki mājās ko sastāstījuši). Attiecīgi mazbērniem ir lieli pārdzīvojumi.
Man jau šķiet, ka nav jau īsti nekādas atšķirības, vai braukā uz Lietuvu, vai Norvēģiju un, manuprāt, bērniem nav jāsēž pašizolācijā! Taču, vai tā ir un kā īsti ir, neviens vēl nav varējis paskaidrot. Turklāt noteikumi tik ātri mainās, ka izsekot līdzi arī grūti…
Saņēmām kāda lasītāja pavisam konkrētu jautājumu: “Kā lai tiek pie acu ārsta Tukumā?”
Jūs jautājat: – Man ir komentārs par publikāciju sociālajos tīklos. Novada domes vadītājs, ja nemaldos, intervijā «Neatkarīgā Rītā Avīzei» [10. jūlijā. – Red.] apgalvoja, ka ārkārtējās situācijā laikā visi novada bērni esot saņēmuši pabalstus. Bet tā nav taisnība! Zinu mammu – vientuļu četru bērnu mammu –, kas bija pietiekusies pirmajam pabalstam (kompensācijai par bērnu ēdināšanu), bet otrai pusei pieteikšanos nokavēja par nedēļu. Pēc tam saņēma Normunda Reča parakstītu atteikumu. Bet, es atvainojos, kā notika apziņošana, ka ir iespēja pietiekties!? Informāciju nosūtīja uz e-klasi! Bet, ja bērni mācās izcili un nav vajadzības visu laiku viņus kontrolēt, kā tad lai uzzina, ka ir iespēja pieteikties pabalstam? Un vai tad nebūtu tikai pašsaprotami, ka tie vecāki, kas jau pabalstam bija pieteikušies pirmoreiz, to automātiski saņem arī otrreiz? Situācija taču mēneša laikā nevarēja tik būtiski uzlaboties! Šai mammai, ko ļoti labi zinu, šī naudiņa bija būtiska un, nedomāju, ka tas bija vienīgais gadījums Tukumā…– šādu bēdīgi vēstījumu uzklausījām rubrikā «Otrdienas sarunas» pirms pāris nedēļām.
Lasītājs jautā: “Kā tad mums tagad tā tiesāšanās notiek? Kur Tembergs Jānis sēž? Ja jau viņam piesprieda reālu trīs gadu cietumsodu, tad, manuprāt, cietumā viņam arī ir jāsēž! Bet rakstīts, ka viņam jāuzturas noteiktā vietā. Kas ir tā noteiktā vieta? Vai mums tagad cietumu tā sauc?”
