9. jūlijā uzklausījām lasītāja jautājumu par noteikumiem, kas jāievēro dronu īpašniekiem: ”Dzīvoju Durbes mikrorajonā. Skatos, šodien tā kā putns no ceļa paceļas…Izrādās, nav vis putns, bet gan drons, kas te mums laidelējās virs sētām. Jautājums, vai maz tā drīkst?”
Vai kādam nav gadījies sastapties ar mazuļiem, kas ir noklīduši, vai palikuši bez mammas? Putniņi, zaķīši un citi mazulīši. Tā, pavisam nejauši, bērniem skraidot pa sētu Kandavas novada Cērē, tika pamanīti trīs mazi, nu ļoti mazi ežu bērni. Tādus mazus, neaizsargātus ezīšus ieraugot, uzreiz nostrādā instinkts – ir jāglābj. Bet kā? Vai to izdarīs pareizi, vai mazie izdzīvos? Vienmēr jau paliek cerība, ka mamma atgriezīsies, bet ja viņa nav manīta divas un vairāk dienas, ir jādomā, kā, nenodarot mazajiem pāri, tos pabarot.
Jūs jautājat: – Vēlos pavaicāt, varbūt jūs varat noskaidrot, kāpēc Valsts sociālās apdrošināšanas nodaļas nesniedz pakalpojumus klātienē? Arī Tukumā šīs iestādes durvis ir slēgtas. Man ir jākārto pensija, un tas nav vienkāršs process, tad kā lai es to nokārtoju pa tālruni? Kāpēc sen jau kā atvērti veikali, ir atvērtas kafejnīcas, tiek nodrošināti friziera pakalpojumi, pat tiesas notiek klātienē, bet iestāde, kura sniedz tik svarīgus pakalpojumus, kura izmaksā pabalstus, durvis vaļā never? Zinu, ka apbedīšanas pabalstu cilvēki saņēma jau pēc tam, kad cilvēks bija apglabāts – jo nevarēja iesniegt dokumentus. Visi jau baidās saslimt, bet ko tad lai saka pārdevējs – ja gribi izdzīvot, strādā! Iznāk, ka, piemēram, valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki ir vērtīgāki par tiem, kas strādā veikalos un kafejnīcās, jo arī domes durvis ir slēgtas. Tagad visur saka, lai dokumentus iemet pastkastītē, bet – vai tas ir normāli?! Es taču neiešu atstāt dokumentu, kas ir vienā eksemplārā, kastītē pie iestādes durvīm, par kuru nav zināms, kad to iztukšo!
Lasītājs jautā: – Jautājums no Veļķiem. Nesen bija gadījums, kad zināma saimnieka vilka šķirnes suns sakoda bērnu. Tagad kapos tas liekas virsū tantēm. Pie tādas plānas pavadiņas gan viņu ved, bet suns to rausta, un tas vedējs arī tāds, ka īsti nav pārliecības, vai viņš spēj dzīvnieku noturēt. Zinu, ka, iespējams, pašvaldības policija arī tika saukta, bet jautājums: vai sunim, kurš jau ir kādu sakodis, tiešām nav jāliek uzpurnis?
Otrdienas, 13. aprīļa, pēcpusdienā saņēmām ziņu, ka Abavas upē Jaunsātu pagastā atkal nonākuši brūnganie karjera ūdeņi. Kāds vīrs, kas bija devies uz copi, stāstīja, ka upes dibenu vairs neredz – viss ūdens ir vienādi brūns un visas zivis tagad būšot prom. Viņš arī pastāstīja, ka no tā brīža, kad karjeru izstrādātāji sākuši aktīvi darboties, apkārtējās mājas samazinājies ūdens līmenis akās, kā arī daudz seklāka kļuvusi vecā karjera ūdenskrātuve.
– Sakiet, lūdzu, ja reiz ir plānots apvienot Tukuma Raiņa ģimnāziju un Tukuma 2. pamatskolu, kāpēc jau šogad nevarēja Tukuma 2. pamatskolas 1. klasē uzņemt vairāk skolēnu?! Apvienotajā skolā taču varēs darbu saplānot tā, lai būtu vairāk brīvu klašu un līdz ar to paredzēt vietu lielākam bērnu skaitam, nevis tikai divām klasēm, jo, cik zināms, gribētāju bija vairāk. Ir skolas, ir skolotāji, kāpēc liegt bērniem mācīties ar kaut kādiem ierobežojumiem?
Lasītājs jautā: – Jautājums no Kurzemes ielas 18. Kādi ir māju apsaimniekotāja pienākumi, uzturot kārtību apsaimniekotajā īpašumā? Un kā lai viena dzīvokļa īrnieks šo kārtību panāk? Stāsts ir par tarakānu nīdēšanu pašvaldības uzņēmuma «Tukuma nami» aprūpētāja ēkā. Aptaujāju kaimiņus, kas teica, ja jau 20 gadus tarakāni ir šo māju apsēduši un katrs ar šo problēmu cīnās individuāli. Kad zvanījām «Tukuma namu» dispečeram, tur teica, ka apsaimniekotājs neatbild par tarakāniem, bet gan tikai par blusām pagrabā. Es šeit dzīvoju jau septiņus gadus un nekādu blusu apkarošanas kampaņu neesmu manījusi. Bet blusu mums tiešām ir daudz, pagrabā čum un mudž. Un tur vispār ir, manuprāt, ārkārtēja antisanitārā situācija. Lieta tāda, ka vismaz 2-3 reizes gadā pagrbā pārplūst kanalizācija, un visi tie mēsli tikai tiek apbērti ar skaidām un turpat paliek… Vai par šādu mājas apsaimniekošanu mums tagad jāpiemaksā arī peļņas procents?
Saņēmām kāda mūsu laikraksta rūpīga lasītāja jautājumu – analizējot sodus par mājsēdes pārkāpumiem, viņš secinājis, ka sodi Kandavas novadā, šķiet, ir bijuši pieticīgāki nekā par tādiem pašiem pārkāpumiem Tukumā. “Vai tā varētu būtu, ka vienā gadījumā sods ir 300, bet otrā – tikai 100 eiro?”.
Jūs jautājat: – Pirms nedēļas brīvdienās lielā daļā pilsētas – centrā, Meža ielā, Durbē, Jauntukumā, arī Milzkalnē pazuda elektrība, taču tā arī nebija skaidrojuma par to, kas tad īsti notika – kāda nelaime, avārija, kaut kas sadega?… Tagad Dārzniecības ielā, Valguma, Veidenbauma ielā, kā arī Jauntukumā pazuda ielu apgaismojums. Un atkal nav neviena skaidrojuma. Kā tā var būt, ka pilsētā ir tādas problēmas ar elektrību, bet neviens neko neskaidro, lai gan tas, ka ielas ir tumsā, ietekmē visus.
Lasītājs jautā: “Lūdzu noskaidrot, uz kāda pamata dzīvoklī Aviācijas ielā 18 ir radušies jauni maksājumi – “uzkrājuma fonds” un “apkures datu monitorings”. Mums jau tāpat ir nepamatoti liela apsaimniekošanas maksa – 33,15 eiro mēnesī. Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumu 10. un 11. punktā ir šāds regulējums: “10. Par aprēķinātajiem pārvaldīšanas maksājumiem nākamajam kalendāra gadam pārvaldnieks rakstiski paziņo dzīvokļa īpašniekam līdz attiecīgā gada 15. oktobrim. Paziņojumā norāda laiku un vietu (piemēram, mājas lieta, interneta mājaslapa, informatīvs stends), kur dzīvokļa īpašnieks var iepazīties ar tāmi, kā arī dzīvojamās mājas uzturēšanas darbu plānu (2. pielikums). 11. Pārvaldnieks vienas nedēļas laikā nosūta tāmi un dzīvojamās mājas uzturēšanas darbu plānu dzīvokļa īpašniekam pēc dzīvokļa īpašnieka rakstiska pieprasījuma saņemšanas. Par aprēķinātajiem pārvaldīšanas maksājumiem nākamajam kalendārajam gadam pārvaldnieks rakstiski paziņo dzīvokļa īpašniekam līdz attiecīgā gada 15. oktobrim.”
“No ”bitēm” ir bail!” Tā vakar, sazinoties ar redakciju, par lidmašīnas, tā sauktās ”bites” pārlidojumiem virs pilsētas stāstīja mūsu lasītāja Angelika. Viņa interesējās, vai lidmašīna ir saņēmusi atļauju lidot virs pilsētas un veikt arī gaisa akrobātikas trikus. Kā apstiprināja arī citi Tukuma iedzīvotāji, vakar priekšpusdienā viena no bitēm metusi gan tā sauktās ”nāves cilpas”, gan arī izpildījusi triku, tā saukto ”skrūvi”. ”Jā, bijis jau interesanti, taču, vai tas nav arī bīstami, ja šādi paraugdemonstrējumi notiek virs pilsētas, kā šajā gadījumā, virs Durbes un Jauntukuma mikrorajona?” – vaicāja lasītāja.
Lasītājs jautā: “ Man ir vairāki jautājumi par autobusa pieturām Tukumā un to, kā tās tiek plānotas – vai tā, kā projektētajam un komunālajam dienestam izdevīgi, vai tā, kā ir ērti cilvēkiem. Vispirms par pieturu Kurzemes ielā, kas agrāk bija pie veikala «Mājai un dārzam». Tagad tā ir pārcelta pie Smilšu ielas, kas ir labu gabalu tālāk – prom no veikaliem, no tirgus, no skolām. Taču man ir jautājums, kurš brauc ar autobusu un kam tad ir tās smagās somas? Kāds no domes, no komunālās nodaļas, ielu būvētājs?! Ar autobusu lielākoties brauc gados veci cilvēki un skolēni, un pašvaldībai būtu jābūt ieinteresētai, lai bērniem un veciem cilvēkiem būtu mazāks gabals jāiet līdz pieturai, nevis jāiet cauri visai pilsētai. Otrs ierosinājums – vai nevarētu autobusu pieturu noteikt Pasta ielā, pirms Pils ielas (vismaz pusceļā no Mini rimi uz staciju), lai nebūtu ar kājām jāiet tik ļoti liels attālums. Pamanīju, ka līdzīga pietura ir pie degvielas uzpildes stacijas Meža ielā – vismaz lai cilvēkus izlaistu no autobusa.”
