Kāda tukumniece bija satraukta par pastnieku darba apstākļiem – tā vienai pastniecītei pateikts, ja vēlas darbu turpināt, tad jābrauc ar personīgo automašīnu. Ko «Latvijas pasts» iesāks ar pastniekiem, kam savas automašīnas nav, bet to nopirkt nevar atļauties?
Kāda tukumniece, Durbes mikrorajona iedzīvotāja, vēlējās pasūdzēties par klaiņojošiem suņiem – 17. februārī redzējusi veselus piecus (divus vilku sugas, divus melnus un tikpat lielus un vienu rudu); zvanījusi dzīvnieku ķērājiem uz patversmi, taču tie, ja nevar pateikt saimnieku, nebrauc…
Mēs pagastā esam daudz vecu cilvēku un gribētu zināt, ar kādu naudu jārēķinās bēru gadījumā, nu vismaz, cik daudz jāmaksā par izvadīšanu.
Vai jūs, lūdzu, nevarētu noskaidrot, cik daudz simtlatu darba veicēju mūsu novados strādā? Citādi nav nekādas informācijas – kur strādā, ko dara, cik vietas un cik garas rindas?
Es gribētu noskaidrot, kas gan pagasta vadītājam tik ļoti daudz jādara Tukuma novada domē, ka viņš uz vietas nemaz nav sasniedzams. Kādreiz savu pagastveci varējām sastapt uz vietas katru dienu un parunāties, bet tagad pagasta vadītāju vairs neredz nemaz. Gribēju satikt pieņemšanas laikā, bet pagasta darbiniece vaicāja, vai tad viena apmeklētāja dēļ pārvaldes vadītājam visu dienu uz vietas jāsēž. Tad – ir jāsēž vai nav? Kādreiz viens cilvēks tika galā ar visu, kas notika pašvaldībā, bet tagad ir novada dome, pagastu pārvaldes, taču reāli uz vietas pagastā neviena nav.
Zvanām jums no Meža ielas 2 un Spartaka ielas 5. Tad, kad bija ļoti auksts un kad mēs vērsāmies pēc palīdzības Tukuma novada domē, mums tika teikts, ka par siltumu būs jāmaksā mazāk. Tagad esam rēķinus saņēmuši, taču nekādu samazinājumu neredzam – jāmaksā ir tik daudz, ka maciņā pēc tam vairs nekas nepaliek. Kāpēc? Visu decembri un janvāri dzīvoklī bija ap 12°C, uz māju nāca komisijas un kaut ko pētīja – pašas redzējām strādniekus. Mēs domājam, ka novada dome mūs vienkārši piekrāpa ar solījumiem.
-Par apkuri Meža ielā 20 samaksa janvārī palielinājusies trīskārtīgi. Sanāk, ka mēs katru dienu maksājam Ls 3,10. Vai tas nav ļoti daudz?
Gribētu parunāt par Tukuma pašvaldības policiju. Apstājos uz 15 minūtēm iepretī Veidenbauma ielai 8 un, kad nācu atpakaļ uz savu auto, viņi jau bija paspējuši izrakstīt sodu, jo it kā mans auto aizņemot vienu joslu. Bet šajā ielā līdz ar sniegu tiešām ir tikai viena josla! Un – kādēļ gan uzreiz jāliek Ls 30 sods, nevies, piemēram, Ls 10?
Esmu pasūtījusi avīzīti uz gadu un ievēroju, ka vienmēr pirmajās lapās ir kādi dziedātāji, dejotāji, bērni, teātri u.tml. Bet es kā cilvēks, kuram ir 76 gadi un kas daudz jau šajā dzīvē piedzīvojis, šo lietu iedomājos, kādēļ gan pirmajā lapā nevar ielikt fotogrāfiju, rakstu par cilvēkiem, kuri pēc kariem, pēc padomju savienības sagrūšanas ir visu izpostīto atkal atjaunojuši – par lauciniekiem? Tādēļ jo īpašs prieks bija, ka uz pēdējā laikraksta vāka bija tieši šāds cilvēks, kurš stāstīja par to, kā viņš dzīvo laukos, par savu dīķi. Tie ir tie cilvēki, kas strādā! Bet ko pilsētā? "Man gribas ēst, man slāpts – palīdziet!"
Es pilnīgi piekrītu tam, ko jūs rakstījāt «Redakcijas slejā» par tiesnešu algām. Domāju, ka tiesnešiem vajadzētu būt paškritiskākiem un paraudzīties, vai tiešām šo samaksu viņi nopelna godīgi.
Kāda kundzīte, sauksim viņu par Lidiju, vērsās redakcijā pēc palīdzības. Tā kā sūdzībai nav pierādījumu – kases čeka un esam uzklausījuši, tā sakot, vārdus pret vārdiem, tad neveiksmīgās pircējas un veikaliņa īpašnieces vārdi ir mainīti. Tātad noskaidrojām, ka pircējai vairs palīdzēt nav iespējams, tomēr citiem viņas piedzīvojums būs laba mācība…
Zvanu jums no pagasta. Mani interesē tāds jautājums – kāpēc joprojām pagastos ir tik daudz darbinieku? Kad aiziet uz pagastmāju, neviens neko nedara – visi to vien dara kā sēž, dzer kafiju, jo reāli – nevienam taču nekāda darba nav. Ko tad tai pagastā lai dara?!
