Lasītājs jautā

– Lasīju par dakteri Strižko un gribēju teikt, ka vēstules autore nav vienīgā, kas atraidīta. Pati uz savas ādas esmu to izbaudījusi, kad sēdēju pie kabineta durvīm un likās, ka tūlīt sabrukšu… Taču gribēju ieteikt – tiem cilvēkiem, kam ļoti vajag palīdzību, es to, piemēram, atradu Dobeles slimnīcā. Aizbraucu ap 12.00 – priekšā bija tikai divi cilvēki, un tie paši no mūsu rajona… Tur ir ļoti pretimnākoša kardioloģe, kas pieņem jebkuru – vienalga, no kura rajona; labi gan būtu braukt ar ģimenes ārsta nozīmējumu. Tātad, ja cilvēkiem vajag, lai nemaz nekavē laiku, jo tas vispār ir murgs. Piemēram, zinu, ka 5. maijā Tukumā pierakstīs rindā uz jūniju… Jūs saprotat, pa to laiku jau cilvēks piecpadsmit reižu var nomirt. Tas ir nopietni. Mana pārliecība ir tāda, ka rajona slimnīcas vadība nedara nekā, lai situāciju uzlabotu. Roka roku mazgā, un viss iet kā smērēts; katrā gadījumā jābūt vēl kādam kardiologam, ja mūsējais ir pārmocījies un netiek ar darbiem galā. Ja ne savādāk, lai uzaicina vēl kādu no cita rajona, vismaz lai pāris reizes nedēļā atbrauc uz pieņemšanu. Šis jautājums ir jārisina – to tā nevar atstāt.

Labvakar. Man šodien bija jābrauc uz tehnisko apskati. Pirms nedēļas pierakstījos, lai nebūtu jāstāv rindā

Pāris dienu pirms noslēdzās «Rimi» uzlīmju akcija, devos pakaļ savam izvēlētajam siltumizturīgajam traukam. Taču Tukumā vienīgais, ko man varēja piedāvāt, bija kūku formas. Sazinājos pat ar radiem Jūrmalā, bet izrādījās, arī tur ir tāda pati situācija. Tagad varu savas sakrātās uzlīmes mest ārā!?

Mani satrauca gadījums, kas svētdienā pirms nedēļas notika pie Melnezera un kura aculiecinieki bija mani draugi. Pulkstenis bija kādi divi vai trīs pēcpusdienā, kad pēkšņi kāds iesaucies, ka ūdeni bērns. Un tiešām – pie laipām ūdenī bijis bērns. Viens no mūsu draugiem Uldis norāva jaku, pieskrēja pie laipām un izvilka bērnu no ūdens. Izrādījās, ka tas ir gadus trīs vecs puisītis.

Mēs gribētu noskaidrot, kas tas bija par milzīgo troksni vai sprādzienu, ko dzirdējām 8. aprīļa vakarā ap 21.00 Mazā parka ielas rajonā. Visi logi norībēja un trauki džinkstēja. Neviens par to nav ne ziņojis, ne rakstījis, bet mums tomēr interesē, kas īsti notika. Varbūt jūs varētu to noskaidrot?

Es gribētu zināt, kam jāsakopj īpašums Kurzemes un Smilšu ielas krustojumā? Pagājušajā rudenī tur neviens nenopļāva zāli un tagad tajā vietā jau ir paliela kūla, kurā turklāt vēl samesti atkritumi. Kādu laiku pie šī īpašuma stāvēja norāde, ka to pārdod, bet pēc tam norāde pazuda. Vai tiešām nevienam nerūp tas, kā šajā vietā pašā ielas malā izskatās?

Mans bērns skolēnu brīvlaikā pirms nedēļas gribēja braukt ar autobusu 9.20 no Jauntukuma uz centru, bet viņu autobusā nepaņēma, jo šoferis pateica, ka mēnešbiļete brīvlaikā nav derīga. Bet mana skolēna mēnešbiļete bija derīga līdz 7. aprīlim. Es zvanīju uz autoostu, un tur man teica, ka mēnešbiļete ir derīga, bet pēc tam zvanīju uz SIA «Tukuma auto», un tur grāmatvedībā man teica, ka brīvlaikā mēnešbiļete nav derīga.

Kopš 1. aprīļa privātajās vai dažviet arī daudzdzīvokļu mājās televīzijas programmas iespējams redzēt tikai, ja nopirkts un uzlikts dekoders. Tomēr daudziem veciem un vientuļiem cilvēkiem tā ir nopietna problēma gan finansiālu, gan tehnisku apsvērumu dēļ. Daži pat nezina, ko tāds dekoders nozīmē, un brīnās, ka viņiem nerāda televizors. Vai dome nav domājusi viņiem palīdzēt?

Gribētu, lai jūs savā laikrakstā aprakstītu afēras mēģinājumus par māju siltināšanu. Tas tagad notiek diezgan intensīvi Spartaka ielas namos. Tur iedzīvotājus iepazīstina ar vieniem dokumentiem, bet dod parakstīt pavisam citus. Citos dzīvokļos pat mēģina no ģimenes locekļiem uzzināt citu tur dzīvojošo cilvēku personu kodus un liek parakstīties citu vārdā. Līgums, ko piedāvā, ir nesaprotams, turklāt firmas pārstāvji par katru cenu vēlas to uzspiest.

Pirms pāris gadiem jūs vairākkārt rakstījāt par ēku Lielā ielā 10. Vismaz reizi pusgadā kāds no domes toreiz solīja, ka tūlīt, tūlīt darbi šajā vietā sāksies. Vai kopš tā laika nav pagājuši jau kādi desmit gadi? Atceros, reiz tur pat dega un tad domes palīdzību lūdza pārbiedētie iedzīvotāji, bet arī tad neviens nekustējās. Pagājušajā nedēļā sanāca iet pa Lielo ielu un skats, ko ieraudzīju tieši pretī skolai, mani pārsteidza. Es tā noprotu, ka tāda ir mūsu pašvaldības izstrādātā metode jaunās paaudzes audzināšanā – tikai solīt un solīt, bet neko nedarīt, jo par to tāpat nekas nebūs. Pirms kāda laika rakstījāt, ka ēkai mainījies īpašnieks un ka tagad tā pieder «Miķelītim». Toreiz mēs visi cerējām, ka beidzot būs kārtībā, bet vīlāmies.

18. marta laikrakstā, rubrikā «Ceturtdienas sarunas» publicējām lasītājas sūdzību par kādu ēstuvi Tukumā. Konkrētu kafejnīcas

Gribēju parunāt par atkritumu konteineriem. Lieta tāda – vai ģimenē dzīvo viens cilvēks vai pieci, vai to konteineru piepildām vai nepiepildām, to izved pēc noteikta grafika. Līdz šim maksājām Ls 0,50 no cilvēka par lietošanu; no šī gada – jau 0,80. Desmit gadu laikā tie konteineri jau trīs reiz atmaksājušies… Tālāk – man vienkārši nav ko likt tai konteinerā! Pēdējo reizi to izveda decembrī, un joprojām nav pilns, bet jāmaksā Ls 4,50 mēnesī!