– Lasīju par dakteri Strižko un gribēju teikt, ka vēstules autore nav vienīgā, kas atraidīta. Pati uz savas ādas esmu to izbaudījusi, kad sēdēju pie kabineta durvīm un likās, ka tūlīt sabrukšu… Taču gribēju ieteikt – tiem cilvēkiem, kam ļoti vajag palīdzību, es to, piemēram, atradu Dobeles slimnīcā. Aizbraucu ap 12.00 – priekšā bija tikai divi cilvēki, un tie paši no mūsu rajona… Tur ir ļoti pretimnākoša kardioloģe, kas pieņem jebkuru – vienalga, no kura rajona; labi gan būtu braukt ar ģimenes ārsta nozīmējumu. Tātad, ja cilvēkiem vajag, lai nemaz nekavē laiku, jo tas vispār ir murgs. Piemēram, zinu, ka 5. maijā Tukumā pierakstīs rindā uz jūniju… Jūs saprotat, pa to laiku jau cilvēks piecpadsmit reižu var nomirt. Tas ir nopietni. Mana pārliecība ir tāda, ka rajona slimnīcas vadība nedara nekā, lai situāciju uzlabotu. Roka roku mazgā, un viss iet kā smērēts; katrā gadījumā jābūt vēl kādam kardiologam, ja mūsējais ir pārmocījies un netiek ar darbiem galā. Ja ne savādāk, lai uzaicina vēl kādu no cita rajona, vismaz lai pāris reizes nedēļā atbrauc uz pieņemšanu. Šis jautājums ir jārisina – to tā nevar atstāt.