– Mani satrauc tas, kā pilsētas centrā izskatās ūdenstornis un kādu postu tas var nodarīt cilvēkiem. Visa koku daļa ir pagalam sašķobījusies un turas uz goda vārda. Taču dome visu laiku atrakstās un atrakstās. Ja notiks nelaime, būs vienalga, kam tonis pieder. Kādam tad par to būs jāatbild.
– Jūs rakstījāt avīzē par to, ka veloceliņu Raudas ielā tālāk nevarēja būvēt, jo tā nav pilsētas teritorija. Izlasīju, ka tagad tur būs jauns projekts, lielas izmaksas. Vai tad vieglāk nebija pārcelt pilsētas robežu līdz iebrauktuvei Ozoliņu kapos nevis tērēt naudu jaunam projektam?
Mūsu mājā Celtnieku ielā 10 dzīvo cilvēki, kuriem nav izpratnes par dzīvošanu dzīvoklī un kārtības
Mēs, Jurģu iedzīvotāji, atsaucamies uz 19. jūnija rakstu «Trūkst krēsli», kas bija ievietots avīzē. Tie
– Mani satrauc Tukuma novada domes lēmums – slēgt jūlijā visus bērnudārzus. Varbūt pie reizes
– Ar prieku noraudzījos, kā uz Ozoliņu kapiem aiz pilsētas robežas sāk ierīkot gājēju celiņu. Un pēc dažām dienām ar nesapratnes pilnu skatienu noraudzījos, kā šo pašu celiņu nojauc un visu aizlīdzina. Varbūt kāds varētu izskaidrot tautai, kas šajā vietā notika un vai ir cerība tomēr reiz celiņu līdz šiem kapiem ieraudzīt? Citādi visas šis izdarības izskatās diezgan dīvainas – it kā labā roka nezinātu, ko kreisā dara…
– Zvanu jums no Engures. Un mani satrauc tā situācija, ko vasaras karstajā laikā var redzēt posmā no Klapkalnciema līdz Ragaciemam un arī citviet jūras malā, kur atpūsties gribētāji saliek mašīnas. Tā kā ir saliktas ceļa zīmes, ka jūras pusē stāvēt nedrīkst, atpūsties gribētāji mašīnas liek otrā pusē, un tas nozīmē – lai tiktu līdz jūrai, jāšķērso šoseja.
Kāds Jaunpils novada iedzīvotājs vērsās redakcijā, lai ar laikraksta starpniecību uzzinātu, kur pazuduši krēsli Jurģu feldšerpunktā. “Pirms pāris gadiem tika iegādāti septiņi līdz astoņi finiera krēsli, kas atradās feldšerpunkta uzgaidāmajā zālē, taču tagad atlikuši vien trīs, četri. Kur palika pārējie? Brīžam cilvēkiem pat nav kur apsēsties," stāstīja laikraksta lasītājs.
Zvanu jums no mājas Meža ielā 20. Pie mūsu mājas ir tādas betona kastes, kurās tiek iestādītas puķes.
Laikraksta pastā saņēmām vēstuli ar lūgumu palīdzēt:
"Labdien! Rakstu jums, jo esmu nesaprašanā un varbūt ar jūsu palīdzību tikšu skaidrībā. Esmu jūsu avīzītes cītīga lasītāja no paša sākumā, un nu pirmo reizi lūdzu palīdzību. Esmu cukura diabēta slimniece, viena niere slimo un vēl ir arī astma. Man teica, ja sākšot durt insulīnu, būs grupa, bet neviens man grupu nedod. Otrais jautājums, kā ir ar to pensiju? Te kādreiz runāja, ka kaut vai 10 gadu nostrādāts, no 60 gadiem ir pensija, bet arī to man nedod. Paiet man ir grūti, tāpēc lūdzu jūsu padomu."
Izlasīju domes priekšsēdētāja Jura Šulca atbildi par iespējām atjaunot Tukuma 2. vidusskolas stadionu, un man tomēr viena lieta netapa skaidra.
Piektdienas, 11. jūnija, rīts redakcijā sākās ar kāda satraukta lasītāja tālruņa zvanu. Viņu šokējuši ļoti sliktie 9. klases matemātikas eksāmena rezultāti Tukuma 2. vidusskolā: "No 44 šīs skolas skolēniem 18 matemātikas eksāmenā ieguvuši nesekmīgu (Zemāku par 4 ballēm. – Red.) vērtējumu. Tas taču ir kaut kas tāds, par to nevar klusēt! Tad jau iznāk, ka deviņu gadu laikā bērniem nekas nav iemācīts, ja reiz viņi nespēj vienu pamatskolas eksāmenu nokārtot sekmīgi. Es gribētu zināt, kur ir tā vaina – bērni dulli vai skolotāji nemāk strādāt? Varbūt šajā skolā nemaz nevar iet, ja reiz ir tik slikti rezultāti?"
