Lasītājs jautā

– Kad novada dome pārcēlās uz jaunām telpām un ļaudis tai pārmeta, ka veltīgi tērēta nauda remontam, es saviem kaimiņiem teicu, lai tikai remontē. Cilvēkiem jāstrādā patīkamās telpās, lai tad arī mūs, iedzīvotājus, ar lielāku prieku uzklausītu. Diemžēl – atbildot uz manu aizstāvību domei, kaimiņiene teica, lai tikai es paciešoties, drīz es kā vienkāršs cilvēks nemaz tai domē iekša netikšot. Būšot durvis ciet. Saprotams, ka toreiz teicu – tās ir vistīrākās muļķības. Bet, kad pie ēkas centrālajām durvīm parādījās uzraksts «Dienesta ieeja», sapratu, ka kaimiņienes vārdi piepildījušies. Avīzē pēc tam izlasīju, ka iedzīvotājiem jāiet domē pa sānu durvīm, kur ir Apkalpošanas centrs. Es nesaprotu, kāpēc dome slēpjas no cilvēkiem – baidās no zagļiem, lieka apgrūtinājuma, sūdzībām?! Kāds ļaunums būs, ja es ieiešu pie kāda darbinieka pa citām durvīm? Es zinu, ka vienkāršo ļaužu vajadzības daudziem ir apgrūtinājums; ja tā ir arī domē, lai tad slēdz visas durvis ciet!

– Mani satrauc tas, kā pilsētas centrā izskatās ūdenstornis un kādu postu tas var nodarīt cilvēkiem. Visa koku daļa ir pagalam sašķobījusies un turas uz goda vārda. Taču dome visu laiku atrakstās un atrakstās. Ja notiks nelaime, būs vienalga, kam tonis pieder. Kādam tad par to būs jāatbild.

– Jūs rakstījāt avīzē par to, ka veloceliņu Raudas ielā tālāk nevarēja būvēt, jo tā nav pilsētas teritorija. Izlasīju, ka tagad tur būs jauns projekts, lielas izmaksas. Vai tad vieglāk nebija pārcelt pilsētas robežu līdz iebrauktuvei Ozoliņu kapos nevis tērēt naudu jaunam projektam?

Mūsu mājā Celtnieku ielā 10 dzīvo cilvēki, kuriem nav izpratnes par dzīvošanu dzīvoklī un kārtības

Mēs, Jurģu iedzīvotāji, atsaucamies uz 19. jūnija rakstu «Trūkst krēsli», kas bija ievietots avīzē. Tie

– Mani satrauc Tukuma novada domes lēmums – slēgt jūlijā visus bērnudārzus. Varbūt pie reizes

– Ar prieku noraudzījos, kā uz Ozoliņu kapiem aiz pilsētas robežas sāk ierīkot gājēju celiņu. Un pēc dažām dienām ar nesapratnes pilnu skatienu noraudzījos, kā šo pašu celiņu nojauc un visu aizlīdzina. Varbūt kāds varētu izskaidrot tautai, kas šajā vietā notika un vai ir cerība tomēr reiz celiņu līdz šiem kapiem ieraudzīt? Citādi visas šis izdarības izskatās diezgan dīvainas – it kā labā roka nezinātu, ko kreisā dara…

– Zvanu jums no Engures. Un mani satrauc tā situācija, ko vasaras karstajā laikā var redzēt posmā no Klapkalnciema līdz Ragaciemam un arī citviet jūras malā, kur atpūsties gribētāji saliek mašīnas. Tā kā ir saliktas ceļa zīmes, ka jūras pusē stāvēt nedrīkst, atpūsties gribētāji mašīnas liek otrā pusē, un tas nozīmē – lai tiktu līdz jūrai, jāšķērso šoseja.

Kāds Jaunpils novada iedzīvotājs vērsās redakcijā, lai ar laikraksta starpniecību uzzinātu, kur pazuduši krēsli Jurģu feldšerpunktā. “Pirms pāris gadiem tika iegādāti septiņi līdz astoņi finiera krēsli, kas atradās feldšerpunkta uzgaidāmajā zālē, taču tagad atlikuši vien trīs, četri. Kur palika pārējie? Brīžam cilvēkiem pat nav kur apsēsties," stāstīja laikraksta lasītājs.

Zvanu jums no mājas Meža ielā 20. Pie mūsu mājas ir tādas betona kastes, kurās tiek iestādītas puķes.

Laikraksta pastā saņēmām vēstuli ar lūgumu palīdzēt:
"Labdien! Rakstu jums, jo esmu nesaprašanā un varbūt ar jūsu palīdzību tikšu skaidrībā. Esmu jūsu avīzītes cītīga lasītāja no paša sākumā, un nu pirmo reizi lūdzu palīdzību. Esmu cukura diabēta slimniece, viena niere slimo un vēl ir arī astma. Man teica, ja sākšot durt insulīnu, būs grupa, bet neviens man grupu nedod. Otrais jautājums, kā ir ar to pensiju? Te kādreiz runāja, ka kaut vai 10 gadu nostrādāts, no 60 gadiem ir pensija, bet arī to man nedod. Paiet man ir grūti, tāpēc lūdzu jūsu padomu."

Izlasīju domes priekšsēdētāja Jura Šulca atbildi par iespējām atjaunot Tukuma 2. vidusskolas stadionu, un man tomēr viena lieta netapa skaidra.