Lasītājs jautā

– Dzīvoju Tukumā un gribēju parunāt par atkritumu urniņām. Agrāk tādas mazas, apaļas bija pie katras mājas, taču tagad tikai pie veikaliem vai iestādēm tādas jāuzstāda obligāti. Taču, piemēram, visas Lielās ielas garumā praktiski urnu nav, tāpat kā to nav arī Lielās ielas parkā. Un tad es saprotu, ka cilvēks, izdzerot to pašu aliņu, kārbiņu galu galā nomet zemē, jo līdzi jau nestaipīs. Un, manuprāt, arī tādēļ apkārt ir tik daudz atkritumu. Domāju, ka tādu mazu kastīšu, urnu uzstādīšana no pašvaldības nemaz tik daudz neprasītu…

Kāds Viesatu iedzīvotājs ar laikraksta starpniecību vēlējās uzzināt, kādēļ ceļa posmu Viesatas-Pētertāle izbraukā smagā tehnika:

– Veikalā dienasgrāmatu skolēnam var nopirkt par latu un santīmiem, bet esmu dzirdējusi, ka skolā no bērna prasa pat divus latus un vairāk, jo skolai būšot sava īpašā dienasgrāmata ar skolas attēlu uz vāka un skolotāju vārdiem un uzvārdiem. Es gan domāju, ka savas skolas attēlu katrs bērns pats var uzzīmēt un uz dienasgrāmatas vāka uzlīmēt un arī skolotāju vārdus un uzvārdus ar roku ierakstīt, kā tas darīts vienmēr. Kāpēc jau tā grūtajā laikā vēl ņemt no vecākiem naudu… Vai tiešām skolā strādā tik ļoti bagāti cilvēki un tik ļoti atrauti no reālās dzīves, ka nemaz nezina, cik maksā bērna palaišana skolā? Un otra lieta: ja reiz firmas piedāvā dienasgrāmatas – vai skolas rīko konkursu lētākajam piedāvājumam, vai arī – kurš kaut ko piedāvā, to arī paņem?

Starp māju Meža ielā 2 un poliklīniku bija mūra ēka, kuru nojauca. Reiz solīja, ka tad, kad ēku nojauks, tur būs stāvlaukums, tāpēc gribētos zināt – kad tas notiks? Mūsu mājas priekšā automašīnu ir tik daudz, ka vietas trūkst, bet pašā acu priekšā ir tukšs laukums.

-Iepriekš jūs bijāt rakstījuši par ūdenstorni un ar to saistītajām problēmām. Varbūt vajadzēja sarīkot tautas aptauju, lai noskaidrotu, ko pilsētas iedzīvotāji par to domā. Lai ko arī teiktu dome, ka ūdenstornis pieder valstij un vēl sazin kādām iestādēm, gribu piebilst, ka šis tornis taču neatrodas Rīgā – ūdenstornis atrodas Tukumā, un tieši tukumniekiem par to jāspriež.

– Tā kā pie durvīm jau jaunais mācību gads, interesējos, vai, tāpat kā iepriekš, pirmklasniekiem valsts nodrošinās brīvpusdienas, savukārt 2. klases bērniem – pašvaldība? Vai šīs kārtība attieksies uz visām novada skolām?

Biju aizbraukusi uz Saldu – iegāju autoostā un nopriecājos, ka tādā tīrā, sakoptā vietā ir patīkami uzkavēties. Tajā paša dienā atbraucu uz Tukumu un iegāju dzelzceļa stacijā, un man palika kauns – stacijas uzgaidāmā telpa piečurāta, tur atradās vairāki tādi cilvēki, kuriem, jādomā, nemaz nav konkrētas dzīvesvietas; viss tumšs, nemīlīgs. Esmu redzējusi, ka tur no rītiem apkopēja cenšas uzkopt, bet, saprotu, ka arī viņai vienai nav viegli visu to satīrīt. Vai tad tiešām pašvaldības policija nevar atbraukt un apskatīties? Lasīju, ka viņiem maksā lielas algas, vai tad nekādu pienākumu viņiem nav? Saldū arī redzēju pašvaldības policistus staigājam pie autoostas – iznāk, ka tur var apskatīties un nodrošināt kārtību, bet Tukumā – nevar. Dzelzceļa stacija taču ir pašvaldības vizītkarte – par to vajadzētu padomāt.

– Kopš pēdējā lietus, kas nolija svētdien, Durbes ielā pie krustojuma ar Cēsu ielu izveidojās milzīga peļķe. Ūdeņu tur bija tik daudz, ka pārplūdis bija arī jaunizveidotais celiņš. Kādreiz celiņa zemākajā vietā bija ierīkota lietus ūdens caurteka, pa kuru ūdens no ielas aizplūda. Vai tad, jauno celiņu ierīkojot, to izņēma ārā? Redzēju – lai ūdeni no turienes savāktu, bija izsaukta speciālā muca. Tas nozīmē, ka pēc rekonstrukcijas palicis daudz sliktāk nekā bija iepriekš. Tukumā jau tā ir problēmas ar lietus ūdeņiem, tagad iznāk, ka tās būs arī Durbē.

Es gribu izteikt savas domas par "zobārstu" rakstu avīzē, jo iznāk tā, ka šajā rakstā

Vēlos noskaidrot, kas tas tāds ir – servitūta ceļš? Pēc loģikas vajadzētu būt tā, ka servitūta ceļš ir tāds ceļš, pa kuru daži cilvēki aizbrauc uz savām mājām. Bet Slampes pagastā servitūta ceļu ir ļoti daudz, turklāt tie ir lieli ceļi ar lielu satiksmes intensitāti. Domāju, ka pēc patiesības tiem bija jābūt pašvaldības ceļiem. Varbūt jūs varat noskaidrot, vai tas tā ir tāpēc, lai pašvaldībai par ceļiem nebūtu jārūpējas un visu izdarītu īpašnieki?

Zvana Jānis Dzintars. Nepiekrītu tirgus direktorei, kura uzskata, ka tirgus paviljonā var tirgot drēbes, kas atvestas no Turcijas, Polijas un diez vēl no kurienes. Esmu strādājis par konditoru Rīgā, Jūrmalā un Tukumā, mums bija jāievēro higiēnas prasības. Kā var tirgot plātsmaizes un gaļu turpat, kur tirgo drēbes? Ražotnē, kur ražo produktus, gan neviens nedrīkst ieiet ielas drēbēs. Man tomēr šī atļautība nav saprotama.

Brīnos par to, kāpēc dome nepieprasa koriģēt novada robežas! It kā jau laikam vēl visu gadu atļauts iesniegt priekšlikumus, bet kaut kā dīvaini sanāk, ka gan Melnezers, gan attīrīšanas iekārtas Tīlē atrodas Engures novadā. Tāpat arī tā "aklā zarna" – Jelgavas ceļš līdz Tumes robežai. Vai tur Tukuma novads nevarētu kaut kā vienoties, lai tiktu mainītas robežās (it īpaši, ja mūsējā Dagnija Staķe tagad ir ministre), jo savādāk veidojas situācija, ka mēs vēl piemaksājam par to, ka mūsu iekārtas atrodas cita novada teritorijā!?