– Zvanu no Pūres un zvanu ar sašutumu un sirdssāpēm. Par konkursu «Nesmēķējošākā klase». Vai tas nav kaut kāds absurds?! Vai tad skolēni vispār var smēķēt? Tad sanāk, ka tie, kas vispār nesmēķē, ir kādi varoņi, vai?! Kāpēc par šādām lietām nerunā, tā ir milzu problēma – bērnu smēķēšana.
– Jau iepriekš vairākkārt interesējāmies par to, kad varēs izvirzīt kandidātus apbalvošanai ar pilsētas Atzinības
– Man tāds mazs jautājums. Par stāvlaukumu Meža ielā. It kā visi būvniecības darbi beidzās
– Labvakar! Ir jau jums redakcijā kāds žurnālists, kurš raksta par tehniskām lietām? Pašlaik aktuāla
– Es gribētu noskaidrot, vai tā ir taisnība, ko ļaudis runā – kad valsts policija pieņem darbā jaunu darbinieku, viņam tiek iedots saraksts ar to cilvēkiem vārdiem un automašīnu numuriem, kurus aizturēt nevar. Vai tiešām tā ir taisnība? Ja tā ir taisnība, tas izskaidro, kāpēc vieni cilvēki, pat aizturēti pie stūres alkohola reibumā, ne atsēž sodu, ne šķiras no tiesībām, bet turpina braukt. Tikai tie muļķīši, kuri nevar atpirkties, izcieš sodu.
– Zvanu jums no Ozoliņiem. Principā tik tikko (Sestdien, 13. novembrī pēc 10.00. – Red.) virs mākoņiem lidoja kravas lidmašīna. Pēc pāris minūtēm tā vēlreiz lidoja – ziniet, vien pārsimts metru virs māju jumtiem. Tā izskatījās diezgan šaubīga, it kā apmaldījusies – it kā nezinādama, kurp jālido. Atvainojiet, bet vai tad ar vienu nelaimi, kurā gāja bojā cilvēks, nepietika?! Vēlētos noskaidrot, kas dod šādus saskaņojumus, atļaujas lidmašīnām lidot virs dzīvojamām zonām – pilsētas un tās mikrorajoniem? Tāda sajūta, ka mūsu Šulca kungu tas neuztrauc, vai arī viņš pats nezina, kas viņa pilsētā notiek…
– Labdien! Pagājušajā ziemā jūs jau rakstījāt par to, kur var nopirkt un cik maksā valsts karogs, bet to avīzi mājās vairs nevaru atrast, izmeklējos krustu šķērsu. Varbūt jūs varētu vēlreiz pirms svētkiem noskaidrot un publicēt vietas, kur karogu var nopirkt?
– Jūsu laikrakstā bija rakstīts par to, ka autovadītājiem un gājējiem tumsā jābūt redzamiem, tāpēc jālieto atstarotāji un atstarojošas vestītes. Taču, ap 7.00 no rīta braucot uz darbu, esmu ievērojis, ka pilnīgi neredzami pilsētas ielās ir sētnieki. Pirms kāda laika viss bija kārtībā – bija vestītes un sētnieki bija redzami, taču tagad šīs vestes viņiem nav. Tanī pat laikā viņi nereti strādā arī uz braucamās daļas. Simtlatniekiem vestes ir, tur problēmu nav, bet par sētniekiem vajadzētu kādam pateikt.
– Tūlīt klāt Lāpu gājiens, tāpēc es vēlētos lūgt jūsu palīdzību. Varbūt iespējams kaut kā izdarīt tā, lai gājiena dalībnieki ietu lēnāk. Pagājušajā gadā arī bijām sagatavojušies iet gājienā, taču tas aizskrēja tik ātri, ka patiesībā nebija vis lāpu gājiens, bet gan lāpu skrējiens. Es domāju, ka 20 minūtēs nevar aiziet no Talsu ielas 4 līdz Meža kapiem, ja ņem vērā, ka gājienā ir ne vien jauni, bet arī gados vecāki cilvēki.
– Esmu sarūgtināta par to, ka veikalā «Supernetto» plauktā vēl ir norāde, ka precei ir akcijas cena, bet pie kases par to rasa citu cenu. Vai tad uzreiz nevar nomainīt pareizās cenas arī plauktā?
– Nav saprotams, par ko zemnieki uzskata Tukuma nabadzīgos pircējus. Viņi cilvēkiem pārdod kartupeļus, ko cūkām nedrīkst dot: stipri sazaļojušus un vairāk nekā puse bumbuļu ir puves skarta. Gribas jautāt, kas ir nestandarta kartupelis? Tas sapuvušais, zaļais vai ragaini līkais, mazais vai arī tas savainotais? Jums mūsu santīmi patīk, bet mums jūs zaļie un iepuvušie kartupeļi gan ne!
– Es gribētu ierosināt, lai avīzītē vairāk būtu rakstīts par ražotājiem. Varbūt tas varētu būt kaut kas līdzīgs TV raidījumam «Latvija Var». Es, piemēram, nezināju, ka Durbes kalnā ir zeķu ražotne.
