Lasītājs jautā

Lasītājs jautā: – Pilsētas skolā (skolu nenosaukšu, jo līdzīga kārtība esot visās) itin bieži ir situācijas, ka nenotiek stundas. Piemēram, divas stundas no rīta ir, tad trīs stundu nav, pēc tam atkal kāda stunda ielikta. Iemesli tam ir dažādi. Svarīgākais – bērniem, kuriem ir šīs piespiedu brīvstundas, neļauj uzturēties skolas ēkā, viņiem ir jāiet prom. Ja māja ir divu soļu attālumā, tad OK. Bet ko darīt tiem, kam mājas attālākā mikrorajonā vai laukos? Caurām dienām tērēt naudu kafejnīcās, slaistīties pa «Rimi» un citiem veikaliem, slīpēt ielas? Vai pedagogi vispār drīkst izdzīt bērnus ārā (ir tādi normatīvie akti)? Bērni taču nav vainīgi, ka stundas nenotiek. Mūsdienās, kad esam gājuši cauri attālinātajām mācībām un katram bērnam obligāti ir jābūt aprīkotam ar viedierīcēm, var taču, piemēram, sasēdināt bērnus klasē, mieram un drošībai klāt pielikt kādu bibliotekāri vai sociālo pedagogu un uzdot darbu no uzdevumi.lv vai tamlīdzīgi. Skolu nesaukšu, jo ne jau tas ir būtiskākais. Galvenais ir tas, ka bērnus dzen ārā no skolas ēkas.

Lasītājs jautā: – Dzīvojam Lauktehnikā, un bērni regulāri brauc uz un no pilsētas ar autobusu. Vienkārši interesē, kāpēc ir tā, ka darbadienās tie autobusi, kas iet 11.00 un, piemēram, 14.00, kas būtu ērti, braucot no skolas mājās, kursē pa Meža ielu, nevis gar pieturu, kas tuvāka 2. vidusskolai? Savukārt brīvdienās – kursē gar skolu?

Lasītājs jautā: – Avīzē izlasīju, ka Čužu purvā un tā apkārtnē notiks labiekārtošanas darbi. Tikšot cirsti krūmi un arī koki. Man jautājums: vai to visu tiešām ir plānots sadedzināt? Šajā laikā, kad kurināmais tik dārgs, vai tad visus krūmus nebūtu bijis prātīgāk sašķeldot? Tā sanāktu arī kādus ieguldījumus atgūt. Un arī trūcīgākajiem varētu piegādāt.

– Saņemot komunālo maksājumu rēķinu par decembri, mani pārsteidza jauna ailīte jeb jauns maksājums – par ūdens patēriņa starpību. Mūsu dzīvoklim tas ir 2 eiro. Cik esmu noskaidrojis, it kā šī starpība rodas tāpēc, ka ir nesakritība starp piegādāto ūdeni un dzīvokļos uzliktajiem skaitītājiem, bet kāpēc reizēm ir šī starpība, bet reizēm nav? Kurš tad par to maksā? Noskaidrojiet, lūdzu, vairāk par šo ūdens starpību. 

Vēl pirms gadu mijas saņēmām kāda laikraksta lasītāja jautājumu: “Visur pagastos apkārt notiek balles. Tukumā jau kādu otro gadu – nekas. Vai tiešām nebūs? Līdzīgi tas arī Jāņu laikā, kad mums pilsētā īsti nekas nenotiek.”

Lasītājs jautā:
– – Varbūt varat noskaidrot par gripas vakcīnām: caur «Manavakcīna» kā hronisks slimnieks pieteicos bezmaksas vakcīnai Tukuma slimnīcas vakcinācijas kabinetā uz nākamo nedēļu – 27. decembri, taču, drošs paliek nedrošs, sazinājos ar šo kabinetu un uzzināju, ka viņiem gripas vakcīnu nemaz nav! Man ieteica pašam meklēt tās vietas, kur tādas ir. Apskatījos internetā: jā, vakcīna ir ģimenes ārstei Neibergai Pūrē, bet ko tas dod, ja dzīvoju Slampē? Līdz Pūrei turp un atpakaļ ir vairāk nekā 60 kilometru!… Kāpēc sistēma vispār man ļauj reģistrēties vakcinācijai Tukuma slimnīcas vakcinācijas kabinetā, ja tur vakcīnu vispār nav?! Es būtu mērojis lielu gabalu, braucis, un izrādītos, ka viss ir veltīgi.

Lasītājs jautā: Gribētu zināt, vai tiešām kādam ir labums no tā, ka vecā Kandavas ceļa malā pie pašas pilsētas nozāģēja visus kokus? Citos šī ceļa posmos tas jau tika izdarīts ātrāk. Kādreiz tos stādīja, lai aizturētu vējus, sniegu, lai neveidotos sanesumus, bet vai tagad ir kāds cits labāks risinājums? Un vai kāds šos kokus vispār ir arī vērtējis?

Jau pagājuša mēnesī redakcijā saņēmām kādas lasītājas jautājumu par…bebriem: “Zvanu no Veļķu mikrorajona. Mums te piemājas dīķī ir iemitinājies bebrs. Sētā grauž nost vēl vīratēva stādītās ābelītes, citus apkārtnes kokus. Vai šajā lietā ko varētu darīt, piemēram, noķert bebrus un palaist kur citur? Jautājums, kur īsti vērsties šādos gadījumos, jo kokus notinam, bet tas daudz nelīdz…”

Vēl pirms valsts svētkiem uzklausījām kāda lasītāja jautājumus: “Jau kādu labu laiku Kandavas autoostas ēkā valda cūkkūts, kurā nav iespējams uzturēties, un, tā kā nāk ziema, tad cilvēkiem nākas gaidīt ārpusē un salt!” Jāpiebilst, ka lasītājs šo pašu jautājumu bija nosūtījis arī Kandavas un pagastu apvienības vadītājam, tomēr atbildi tā arī nebija saņēmis.

Pirms kāda laika ar mums sazinājās lasītājs, kurš bija satraukts par to, ka Rīgas ielas trepju augšgalā jau aptuveni gadu ir pazuduši soliņi. Varbūt citiem tas liekoties nieks, bet veciem cilvēkiem, kas pārvarējuši grūto kāpienu, beigās esot nepieciešamība apsēsties un mazliet atvilkt elpu, pirms dodas tālāk uz pilsētu.

– Man ir jautājums par pārtikas pakām: kāpēc Tukuma Sarkanajā Krustā to nav? Kā eju, tā nekā, bet nevar taču visu laiku tikai gaidīt un gaidīt? Es saprotu, ka ir krīze, ka cilvēki veido krājumus un vairāk paku izņem, bet vajadzētu taču šo skaitu salāgot ar sociālo darbinieku izsniegtajām izziņām. Kāda jēga, ka cilvēks saņem trūcīgās personas izziņu un viņam iesaka doties pēc pakas, ja šo paku nemaz nav. 

Lasītājs jautā: – Dzīvojam daudzdzīvokļu mājā Meža ielā 25, un mūs uztrauc karstā ūdens problēma. Tukuma nami rīkoja aptauju par karsto ūdeni – vai mēs to vēlamies saņemt vai nē, jo maksa ir pieaugusi. Piedāvāja apdomāties, varbūt labāk gribam pāriet uz ūdens boileriem. Kāpēc mums to spiež?! Mēs lietojām pilsētas karsto ūdeni un bijām apmierināti. Ko nozīmē šajā laikā, kad elektrība ir tik dārga, pirkt boileri un sildīt ūdeni ar to?! Tagad baidāmies, ka viena daļa cilvēku aptaujā nepiedalīsies, un mums šo karsto ūdeni atslēgs. Ko tad mēs darīsim? Vēl tiek teikts, ka šāda situācija izveidojusies tāpēc, ka dome tā ir lēmusi. Bet kāpēc tad dome lēmusi iedzīvotājiem par sliktu?!