Lasītājs jautā: – Aizgāju ar bērniem uz koncertu, bet tur, publiskā vietā – veipotāji (Elektroniskās cigaretes lietotāji. – Red.) blakus. Aizrādīju, lai paiet malā, bet saņēmu atbildi, ka veipot ir atļauts, jo tā nav smēķēšana. Vai tā ir? Vai tiešām publiskās vietās, telpās, pasākumu laikā drīkst lietot elektroniskās cigaretes? Tas nav administratīvi sodāms pārkāpums?
Par šo jautājumu pēdējā laikā daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji atkal sākuši interesēties, jo maksa par atkritumiem nemazinās, bet tikai pieaug, turklāt nav veidā, kā šo maksu samazināt, lai kā arī katrs atkritumus nešķirotu. Bet konteineru laukumi kā bijuši, tā joprojām nereti vairāk līdzinās stihiskai izgāztuvei nekā civilizētam infrastruktūras objektam.
Mūsu akcijas «Otrdienas sarunas» laikā uz redakciju ir zvanījuši lasītāji ar jautājumiem par sabiedriskā transporta kustību Tukuma novadā. Šos jautājumus esam apkopojuši un adresējuši SIA «Tukuma auto» izpilddirektoram Rolandam Melderim, kurš tad arī sniedzis atbildes.
Lasītājs jautā: – Cik atceros, tad augusts bija tas mēnesis, kad valdība – laikam jau kāda iepriekšējā, ne šitā – bija apņēmusies pateikt, kad un cik pielikt pie pensijām. Tagad valdība mainās, vai tik šito nebūs aizmirsuši. Vai pēc tam neteiks, ka to pielikumu citi apsolīja, bet šitie vairs neko par to nezina?
– Atjaunoja mums Vānē estrādi. Labi. Bet par apgaismoju nav padomāts, tāpat krāsa – nu jau šķiet divu gadu garumā arvien līp. Zinām stāstus par māksliniekiem, kas drēbes sabojājuši…Papildus jautājums: cik atceramies, iesākumā gribēja betona deju grīdu. Ieklāja tomēr koka, kas būvei meža vidū nešķiet pārāk prātīgs lēmums. Cik ilgi tā turēs, ja jau tagad, kā šķiet, sāk pūt skaidas, kas dēļu šķirbās…?
Kā trešdien, tā arī vakar tukumnieki uz ielas, kā arī dzīvokļos un darba vietās, atverot logu, sajuta diezgan pamatīgu kūts smaku. Redakcijā uzklausījām sūdzības par to, ka bērniem tādēļ palikusi slikta dūša, ka svētki sabojāti un ka ir bažas – kāds grasās tukumniekus apindēt.
Ja zvirbuļu čivināšana krūmos vai baložu nagu skapstēšana uz palodzēm ir tik ļoti ierasta parādība pilsētā, ka teju vai nemanāma, tad tādu prāvāku lidoņu izdarības mēdz ievērot vairāk. Un bieži vien – ne tajā labākajā jeb pozitīvākajā nozīmē. Īsi pirms svētkiem saņēmām arī kāda lasītāja jautājumu. Viņa ikdienas ceļi bija krustojušies, kā nojaušams pēc apraksta, – sudrabkaiju (larus argentatus). “Jau vairākas reizes, garām ejot ēkai, uz kuras jumta ligzdo kaijas, ir gadījies tapt apķēzītam. Un bija pat gadījums, kad putns uzbruka gan man, gan arī bērniem. Bail garām staigāt!” žēlojās lasītājs. Viņš arī interesējās, ko un vai šajā gadījumā maz iespējams darīt. Mēs komentāru lūdzām ornitologam, Latvijas nacionālā Dabas muzeja Zooloģijas nodaļas vadītājam Dmitrijam Boiko.
Lasītājs jautā: “Skatos, ka atkal notiek remontdarbi uz Ventspils šosejas (posmā, kas aiz Tukums-Kuldīga rotācijas apļa. – Red.). Jautājums: kāpēc tieši te, ja ceļa segums, šķiet, mainīts salīdzinoši nesen un bija pavisam labā kārtībā? Tajā pašā laikā citviet situācija uz ceļiem ir daudz sliktāka un daudz kur arvien vispār nav asfalta, kā, piemēram, ceļā uz Zanti,” tā pirms nedēļas jautāja mūsu lasītājs no Tumes.
Šonedēļ laikrakstā saņēma informāciju, ka Kandavā vienas dienas laikā konstatēti divi nāves gadījumi, kam iemesls, iespējams, bijusi vardarbība. Par vienu lasītāji satraukušies jo īpaši, jo velk paralēles ar Jēkabpils gadījumu, kur sievieti nogalinājis viņas bijušais dzīvesbiedrs. “Vai tādēļ par to nebija nekādas informācijas?” vaicā mūsu lasītājs.
Lasītājs jautā: – Tā ir problēma, kas aktuāla jau vismaz divu gadu garumā. Proti, mūsu īpašumā, kas atrodas Tumes ciema centrā un kur strādājam ražotnē, regulāri nāk smēķēt tuvējās skolas jaunieši. Ir pāris reizes gadījies arī viņus sastapt un aizrādīt. Tad mūs apsaukā par pedofiliem un citos ”jaukos” vārdos, un pēc kāda laiciņa kāda no kompānijām atkal ir atpakaļ. Mums tur arī pļaviņā stāv bišu stropi. Pa ziemu tos bija aiztikuši, cēluši nost vākus. Divi stropi tā arī izsala. Savukārt atlikušo, kur vēl ir bites, arī nesen bija vēruši vaļā, vilkuši laukā medu un turpat pret asfaltu šķaidījuši!… To visgrūtāk saprasts – kāpēc darīt pāri bitēm!? Un būtībā tie ir gana nopietni zaudējumi. Posta arī īpašumu. Skumji smejoties, runājam, ka tas ir mūsu raudu mūris – visi ķieģelīši ar kaut ko norakstīta, noķēpāti. Noteka – saspārdīta.
Lasītājs jautā: – Rakstu jums par sev mazliet sasāpējušu jautājumu – par Pūres estrādi. Nedēļas nogalēs mēdzu pastaigāties pa Pūres centra ieliņām, takām un apskates objektiem. Viena no iecienītākajam pastaigu vietām ir Pūres estrāde pie dīķiem ar taciņu līdz Abavai. Pirms kāda laika notika koku mežistrādes darbi un pie estrādes tika nozāģēti otrā pusē augošā smukā vienlīniju koku rinda, kas estrādei bija kalpojusi kā fona aizkari. Cik noprotu, tie bija stādīti laikā, kad tapusi pati estrāde. Tagad diemžēl skats ir šausminošs, skatoties no centra ielejas augšas. Liekas, ka Pūrē ir atklāta jauna degradējusies teritorija. Tur blakus esošajā zemes gabalā vasarā uz zemes kaudzēm auga balandas un dadži cilvēka augumā. Tagad tas viss ir atklāts kā uz delnas. Vai tiešām Pūres estrāde būtu jāiznīcina kā vieta?! Jo diemžēl tagad vien var saprast un redzēt, cik tā pašvaldībai un kultūras pasākumu organizācijai Pūrē ir vienaldzīga. Izbraukāta, atkritumiem piemētāta, arī šļirces tur mētājas, kad jauniešiem bijusi balle. Rodas jautājums, vai tiešām vajadzēja nozāģēt šo smuko koku rindu līdz ar zemi? Varēja to tikai sakopt. Vai tiešām Pūres pašvaldības vadībai ir vienalga, kā tur izskatās? Vai tiešām Pūrē kultūras pasākumi grimst?! Varbūt tad lūdzu atdodiet kādiem šo vietu apsaimniekot, lai ļauj tai dzīvot otru dzīvi. Ticu, ka ir cilvēki, kas to izdarītu. Jo taču nekas neapstājas, pasākumi norisinās visas vietās, visos gada laikos. Lūgums būtu NTZ ziņām šo uzjautāt personīgi, jo pāris gadus jau par to vietējā sarunu līmenī tiek diskutēts.
Lasītājs jautā: – Pilsētas skolā (skolu nenosaukšu, jo līdzīga kārtība esot visās) itin bieži ir situācijas, ka nenotiek stundas. Piemēram, divas stundas no rīta ir, tad trīs stundu nav, pēc tam atkal kāda stunda ielikta. Iemesli tam ir dažādi. Svarīgākais – bērniem, kuriem ir šīs piespiedu brīvstundas, neļauj uzturēties skolas ēkā, viņiem ir jāiet prom. Ja māja ir divu soļu attālumā, tad OK. Bet ko darīt tiem, kam mājas attālākā mikrorajonā vai laukos? Caurām dienām tērēt naudu kafejnīcās, slaistīties pa «Rimi» un citiem veikaliem, slīpēt ielas? Vai pedagogi vispār drīkst izdzīt bērnus ārā (ir tādi normatīvie akti)? Bērni taču nav vainīgi, ka stundas nenotiek. Mūsdienās, kad esam gājuši cauri attālinātajām mācībām un katram bērnam obligāti ir jābūt aprīkotam ar viedierīcēm, var taču, piemēram, sasēdināt bērnus klasē, mieram un drošībai klāt pielikt kādu bibliotekāri vai sociālo pedagogu un uzdot darbu no uzdevumi.lv vai tamlīdzīgi. Skolu nesaukšu, jo ne jau tas ir būtiskākais. Galvenais ir tas, ka bērnus dzen ārā no skolas ēkas.
