Lasītājs jautā

Jūs jautājat: Lūdzu noskaidrojiet, vai tiešām tas zilais jūras konteiners pie Melnezera ir šajā vietā nolikts uz mūžu? Agrāk te bija koka mājiņa, kas, piekrītu, savu laiku tiešām bija nokalpojusi un bija jānomaina, taču – kurš izdomāja tur nolikt šādu milzīgu, neestētisku konteineru? Kurš to bija saskaņojis, apspriedis? Vai tiešām tiem cilvēkiem, kas kaut ko tādu dara, nav saprašanas par to, ka šī ir atpūtas vieta, kur visam jābūt maksimāli dabai draudzīgam?!

Kāds kandavnieks un mūsu laikraksta lasītājs vēlējās padalīties ar dažiem novērojumiem pilsētvidē. Un tā kā tuvākajā laikā iedzīvotāju sapulces ne pilsētā, ne arī pagastos nav paredzētas, atsevišķus jautājumus jeb komentārus viņš vēlējās saņemt ar «Neatkarīgo Tukuma Ziņu» starpniecību.

– Sakiet, lūdzu, ko darīt, ja vēl līdz šim neesam saņēmuši uzaicinājuma vēstuli piedalīties Eiropas parlamenta vēlēšanās. Vēlēšanas ir jau 25. maijā, bet vēstuļu kā nav, tā nav. Turklāt, aprunājoties ar citiem cilvēkiem, uzzināju, ka daudzi šīs vēstules nav saņēmuši, un ir tādā pašā nesaprašanā – iet uz vēlēšanām, neiet, būsim sarakstā – nebūsim. Mēs, piemēram, dzīvojam vienā vietā jau 50 gadus un nesaprotam, kāpēc mūs ir aizmirsuši.

Šādu jautājumu mums kā pagājušajā, tā šajā nedēļā uzdevuši vairāki tukumnieki, kas savu māju kāpņu telpās sastapuši bezpajumtniekus, kuri  teikuši, ka vienīgā viņu mājvieta – patversme – no 1. maija ir slēgta. Iedzīvotāji pauda izbrīnu, kā gan dome varējusi aizslēgt patversmi brīdī, kad jau vairāk nekā nedēļu naktīs piesalst?! 

Lasītājs jautā: Es vēlos noskaidrot, kāpēc ir radusies tāda neskaidrība ar autobusu biļetēm, braucot no Tukuma centra uz Tumi. Man tā gadījās vairākas reizes, tāpēc vēlos noskaidrot, kam taisnība – man vai šoferītim. Kā jau ierasts, parasti šoferim par braucienu uz Tumi devu 70 centus un tā darīju arī šajā reizē, taču, kad apskatījos izsniegtajā biļetē, tajā bija rakstīti tikai 65 centi.

Pagājušajā nedēļā redakcijā vērsās kāds Tumes pagasta iedzīvotājs un aicināja apskatīties, cik sliktā stāvoklī ir grantētais ceļš Gaiķīši – Ausmas – Knauķi, Ābelītes – Laukgaļi – Lauri Vecmokās, kas ar vieglo automašīnu pat šajā – sausajā laikā – neesot izbraucams. Tikmēr citus ceļus pagasts remontējot regulāri, pie vairākām mājām pat ierīkojot īpašu segumu, lai sausā laikā brauktuve neputētu, tikai šis posms nezin kāpēc ticis aizmirsts.

Kāpēc pieminekļa betona daļas pārklājuši traipi? Tieši ar šādu jautājumu  8. aprīlī vērsāmies Tukuma novada domē, lai iegūtu skaidrojumu par to, kas noticis ar betona elementiem – plāksnēm un soliņiem – Z. A. Meierovica piemiņas vietā. Tos – citu vairāk un citu mazāk klāj balti plankumi, kas nekādi nedaiļo ne šīs plāksnes, ne arī piemiņas vietu kopumā.

Lasītājs jautā: Zvanu no Pļavas ielas Tukumā… Mēs – visi iedzīvotāji – esam ļoti neapmierināti par to, kas notiek bijušajā naftas bāzē. Tur bija liela rekonstrukcija, demontēja lielos baseinus. Tagad bailīgi iet garām.

Lasītājs jautā: Esmu Viesatu iedzīvotājs. Kādu laiciņu atpakaļ lasīju par attīstības plānu Jaunpils novadā un tur tika teikts, ka katrā attīstības plāna periodā tiek apgaismots pa kādai ielai novadā. Jā, paldies, ka mums tagad uz birzīti ir  uzstādītas laternas, bet ir viena sāpju vieta – pietura, kurā bērni gaida skolas autobusu – Viesatu otrā galā.

Lasītājs jautā: – Man ir tāds neparasts stāsts. Nopirku lielveikalā un uzdāvināju paziņai krizantēmu dzeltenā krāsā. Viņa to cītīgi kopa, krizantēma savu laiku noziedēja, bet, kad sāka ziedēt otro reizi, ziedi bija ne vairs dzeltenā, bet  laša krāsā. Kā tas var būt, tā taču bija tā pati puķe?

Saņēmām mūsu lasītāju jautājumus, kas skar veikala pārdevēju paradumus: Pirku gaļas veikalā desu – skatos – iesver ar visām metāla aizdarēm. Vai tad tās nav jāgriež nost? Nu, labi, tur varbūt ir tikai centi, bet tomēr pensionāram tas ir svarīgi. Un ar cik daudziem tā notiek…

Lasītājs jautā: Nu jau kādu laiku mūsu kultūras pilī remontē lielo zāli. Vai tas nozīmē, ka mēs beidzot tiksim arī pie jauniem krēsliem, vai tikai tur griestus nopindzelēs? Būtu tā kā laiks padomāt par zāli, kas tāda novadā ir vienīgā – lai nav kauns viesus uzņemt.