– Zvana jums pensionāre, kas šoreiz vēlētos palikt anonīma. Esmu satraukusies par to, kas notiek ar policiju. Vai tad tiešām viss ir tik slikti, kā apkārt runā? Man znots arī ir policists, tādēļ vēl jo vairāk satrauc tas, ko tagad par policiju runā. Otrs jautājums būtu – kādēļ likvidēja Policijas Akadēmiju? Daudzi tur mācījās. Un ne visi varēja pabeigt, kad bija jāpāriet uz Latvijas Universitāti, kur ir citas prasības, kārtība. Un domāju, ka šajā situācijā mūsu ministrei pašai vajadzētu klusi un pieklājīgi atkāpties. Kādēļ gan, piemēram, Ķuzis tika atstādināts, ko viņa pati iecēla amatā? Tādi tie politiķi pie mums ir.
Redakcija: Jaunākā ziņas – I. Ķuzis tomēr savu amatu saglabās. Tāpat no ministrijas un Valsts policijas vadības puses tiek solītas visdažādākās reformas, tai skaitā, algu palielināšanu iekšlietu struktūrās strādājošiem (gan ar neizprotamu piebildi – "tiem, kas to pelnījuši"). Nenoliedzami, šādu Jēkabpils un citu līdzīgu gadījumu dēļ, kad nelikumībās iesaistīti paši policisti, diemžēl cieš arī visas institūcijas un profesijas prestižs. Tomēr, vai, maksājot lielāku algu, ciešāk uzraugot ierindas policistus, varēja novērst situāciju, ka, cīnoties ar savām grūtībām atmaksāt kredītus, cilvēki iesaistījās laupīšanā? Uz šo jautājumu atbildēt grūti.
Savukārt lēmumu slēgt Policijas Akadēmiju Iekšlietu ministrija tolaik – 2009. gadā – skaidroja ar taupību (akadēmijas uzturēšana Iekšlietu ministrijai izmaksājusi 2,5 miljonus latu gadā). Kā arī tika uzsvērts, ka akadēmija savu mērķi nav attaisnojusi, jo tajā galvenokārt izglītojoties juristi, no kuriem vairums nav derīgi reālajam policista darbam. Un tikai retais Policijas akadēmijas absolvents pēc akadēmijas pabeigšanas tiešām arī turpināja darbu iekšlietu struktūrās.
Nav kārtībā ar pensionāru galviņām, kuri bļāva, ka krievi nāk un ievēlēja Jedzinstvo.
Tagad redzam un baudām šās politikas augļus – genocīds pret paša tautu.
Vai tik atgrūstajiem nav nav jāmūk no krieviem, bet jāizvērtē pilsonības piederība un nozīme.